Igaunijas Raes pagasts apsver iespēju iesūdzēt valsti par atbalsta trūkumu darbā ar migrantiem

Raes pagasts Igaunijā, kurā atrodas Tallinas ārzemnieku pagaidu turēšanas centrs, apsver iespēju iesūdzēt valsti tiesā. Pagasta vadība uzskata, ka valsts uzlikusi tai pienākumus darbā ar nelegālajiem migrantiem, bet nav apspriedusies ar pašvaldību un nav piešķīrusi resursus. Igaunijā migrantu skaits pieaudzis, jo cilvēki no Āfrikas un Āzijas valstīm ceļo caur Krieviju un Baltkrieviju uz Eiropas Savienību.

Bērnu darbinieku trūkums

Tā kā turēšanas centrs atrodas Raes pagastā, vietējiem bērnu tiesību speciālistiem jāuzņemas rūpes par migrantiem, kuri apgalvo, ka nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Šādu cilvēku esot desmitiem, bet viņu vecumu pārbaudīt nav iespējams. Pagasta vecākā vietniece Alina Adere skaidroja, ka likumā viņi ir bērni, tāpēc tos nevar uzreiz izraidīt, bet jāizskaidro tiesības un jāpievērš papildu uzmanība. Pēc viņas teiktā, vizuāli neviens nav šķitis nepilngadīgs, bet divos gadījumos vecums novērtēts kā 17–21 gads, un vēlāk cilvēki paši atzinuši, ka ir pilngadīgi.

Pagastā strādā seši bērnu tiesību speciālisti. Adere norāda, ka slodze jau iepriekš bijusi pārmērīga, tagad tā esot nepanesama, un pastāv risks, ka darbinieki atkāpsies. Sociālās apdrošināšanas departaments ieteicis pieņemt papildu darbiniekus, taču mēneša laikā uz vakanci neviens nav atsaucies. Departamenta aizvietojošās aprūpes dienesta vadītāja Kaja Rattasa apgalvoja, ka iestāde meklē speciālistus, ko uz līguma pamata varētu ātri piesaistīt.

Situācija uz robežas un centrā

Kopš 21. jūlija Igaunijā aizturēti vairāk nekā 350 cilvēku, kas nelikumīgi šķērsojuši Baltkrievijas–Latvijas robežu. Policijas un robežsardzes departamenta robežsardzes biroja vadītājs Indreks Aru stāstīja, ka 120 cilvēki nosūtīti atpakaļ uz Latviju, bet daži izraidīti uz izcelsmes valstīm, tostarp divi uz Bangladešu un viens uz Indiju. Centra kameras esot pārpildītas, tāpēc ierīkotas rezerves telpas un pasūtītas papildu gultas. Starp aizturētajiem pieaugusi spriedze starp dažādām etniskajām grupām.

Aru atzina, ka par migrācijas krīzi vēl nerunā, taču situācija ir sarežģīta. Viņš cer, ka, iestājoties aukstumam, plūsma no Baltkrievijas mežiem parasti mazinās.