Igaunijas Pārtikas banka: pārtikas pārpalikumu ziedošanai jākļūst par ierastu praksi
Igaunijā ik gadu izmet aptuveni 80 000 tonnu vēl derīgas pārtikas, kamēr Pārtikas bankas noliktavas bieži tukšas. Klimata ministrija ierosinājusi likuma grozījumus, kas veicinātu pārtikas pārpalikumu ziedošanu.
Igaunijā katru gadu rodas ap 167 000 tonnu pārtikas atkritumu, no kuriem gandrīz puse — vairāk nekā 80 000 tonnu — ir bijusi derīga uzturam. Ar šo daudzumu varētu gadu pabarot aptuveni 100 000 cilvēku. Zudumi rodas visā piegādes ķēdē — no ražošanas līdz tirdzniecībai, sabiedriskajai ēdināšanai un mājsaimniecībām, radot gan ekonomiskus, gan vides zaudējumus, jo ražošanā ieguldītie resursi tiek izšķiesti velti.
Vienlaikus daudziem iedzīvotājiem ir grūti nodrošināt sev ikdienas pārtikas grozu, taču Igaunijas Pārtikas bankas noliktavas bieži ir tukšas. Organizācija ik nedēļu palīdz vairāk nekā 15 000 cilvēku, un 2025. gadā tā izdalīja aptuveni četrus miljonus kilogramu derīgas pārtikas.
Pārpalikumi rodas pat labas plānošanas gadījumā
Uzņēmumi cenšas precīzi plānot ražošanu un krājumus, taču pilnībā izvairīties no pārpalikumiem nav iespējams, jo neviens negrib riskēt ar preces trūkumu. Piemēram, pagājušā gada Dziesmu un deju svētkos, neraugoties uz rūpīgu plānošanu, palika liels daudzums zupas. Tā kā ziedošanas iespēja bija paredzēta jau iepriekš, caur dažādām organizācijām nabadzīgajiem izdalīja kopumā 8700 litrus zupas.
Vietējās iniciatīvas un jauns likumprojekts
Bez Pārtikas bankas Igaunijā darbojas arī kopienu iniciatīvas — pārtikas koplietošanas skapji un ledusskapji, kā arī platformas, kur no veikaliem izglābto pārtiku var iegādāties par simbolisku maksu.
Klimata ministrija saskaņošanai nosūtījusi Atkritumu likuma grozījumu projektu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu rašanos pārtikas rūpniecībā vismaz par 10%, bet mazumtirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās — vismaz par 30%, salīdzinot ar 2021.–2023. gada vidējo rādītāju. Likumprojekts neuzliek uzņēmumiem obligātu pienākumu ziedot pārtiku, bet paredz lielajiem mazumtirgotājiem un ražotājiem publiskot datus par norakstītās derīgās pārtikas ziedoto daļu un piedāvāt pārtikas pārdales organizācijām sadarbības līgumu.
Pārtikas banka likumprojektu atbalsta, uzsverot, ka pašlaik pārtikas ziedošana bieži balstās uz atsevišķu darbinieku entuziasmu, nevis sistēmisku pieeju. Pēc pētījuma datiem vairāk nekā puse pārtikas zudumu rodas mājsaimniecībās, tāpēc atbildība jāuzņemas visai piegādes ķēdei — no ražotājiem līdz iedzīvotājiem.
