Igaunijas opozīcija asi kritizē valsts budžeta projektu, sola balsot pret
Premjers Kristens Mihals otrdien Rīgikogu iesniedza nākamā gada valsts budžetu, ko visas opozīcijas partijas kritizē un sola noraidīt. Tā kā valdošajai koalīcijai vairs nav balsu vairākuma, tai jāmeklē atbalsts pie opozīcijas deputātiem, kas rada savstarpējas aizdomas partiju starpā.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals otrdien, 29. septembrī, iesniedza Rīgikogu izskatīšanai nākamā gada valsts budžeta projektu. Visas opozīcijas partijas to asi kritizē un sola balsot pret, taču vienlaikus tās aizdomās tur cita citu par slepenām vienošanām ar valdošo koalīciju.
Reformu partijas un Eesti 200 koalīcijai budžeta pieņemšanai nepieciešams atbalsts no vairākiem opozīcijas deputātiem, jo valdošajām partijām vairs nav parlamentā balsu vairākuma.
Prasības un pretenzijas
Centriskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Lauri Lāts aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas precēm, kas palīdzētu mazināt pārtikas cenas, kā arī samazināt akcīzes nodokli degvielai, jo tās cenas turpina augt.
Konservatīvās tautas partijas (EKRE) vadītājs Martins Helme pauda pārliecību, ka valdībai nāksies pierunāt atsevišķus deputātus vai pat veselas partijas, iespējams, apmierinot Sociāldemokrātiskās partijas projektus, lai kompensētu koalīcijas deputātu iespējamos atteikumus balsot par budžetu. Viņš uzsvēra, ka EKRE šo budžetu neatbalstīs nekādā gadījumā.
Isamaa frakcijas deputāts Aivars Koks apgalvoja, ka vairāku balsojumu norise liecina par jau noslēgtu vienošanos starp koalīciju un sociāldemokrātiem, iespējams, apmaiņā pret finansējumu sociāldemokrātiem svarīgiem projektiem. Viņš norādīja, ka Isamaa šādās manevros nepiedalīsies un pieprasa valsts kases izdevumu samazinājumu, kā arī atcelt nākamā gada maijā plānoto degvielas akcīzes paaugstinājumu.
Sociāldemokrāti noliedz vienošanos
Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Lauri Lēnemets noraidīja apgalvojumus par slepenu vienošanos ar koalīciju. Viņš norādīja, ka budžeta projekts paredz medicīniskās palīdzības apjoma samazinājumu par 40 miljoniem eiro, ko sociāldemokrāti nevar atbalstīt. Pēc viņa vārdiem, projektā nav atstātas rezerves sarunām ar citām partijām, un neviens nav vērsies pie sociāldemokrātiem ar priekšlikumiem ko apspriest — iespējams, valdība cer vienoties ar atsevišķiem deputātiem par konkrētiem ieguldījumiem.
Rīgikogu ir izveidojusies liela grupa bezfrakciju deputātu, no kuriem daži varētu būt gatavi grūtā brīdī atbalstīt valdošo koalīciju.
