Igaunijas mediju uzņēmumi lūdz pārskatīt aizliegumu krievu valodas dublējumam
Četru Igaunijas mediju uzņēmumu vadītāji, tostarp ERR, aicina izglītības ministri pārskatīt vasarā pieņemtos Valodas likuma grozījumus, kas aizliedz ārvalstu filmu un raidījumu dublējumu vai balss pārrunājumu citās svešvalodās, ne tikai igauņu.

Četru Igaunijas mediju organizāciju vadītāji, tostarp Igaunijas Sabiedriskā radio un televīzija (ERR), Go3, TV3 un Duo Media Networks, ir vērsušies pie izglītības un zinātnes ministres Kristīnas Kallasas ar lūgumu pārskatīt vasarā pieņemtos grozījumus Valodas likumā.
Grozījumi paredz, ka ārzemju filmas un raidījumi kino un televīzijā jāpiedāvā ar tulkojumu igauņu valodā, un aizliedz izmantot dublējumu vai balss pārrunājumu citās svešvalodās. Praksē tas nozīmē, ka, piemēram, spāņu filmai jābūt igauņu subtitriem, drīkst pievienot arī krievu subtitrus, taču nedrīkst izmantot krievu dublējumu.
Mediju vadītāju iebildumi
Mediju uzņēmumu vadītāji norāda, ka igauņu subtitrus tie tāpat nodrošina, taču vēlētos paši lemt, kādā veidā pievienot citu valodu tulkojumus. Duo Media Networks vadītājs Jiri Pihels skaidroja, ka uzņēmums izmanto balss pārrunājumu latviešu, lietuviešu un krievu valodā, savukārt igauņu valodā — subtitrus, jo tā ir auditorijas paradums un atbilst to kultūras tradīcijām. Viņaprāt, tehnisks jautājums ir pārvērsts par politisku problēmu.
ETV+ galvenā redaktore Jekaterina Takļaja uzsvēra, ka aizvien vairāk cilvēku skatās saturu internetā, savukārt televizoru galvenokārt skata gados vecāka auditorija, kurai lasīt subtitrus ir grūti un šāda kultūras tradīcija trūkst. Viņa brīdināja, ka tas negatīvi ietekmēs kanālu skatītāju skaitu, tostarp ziņu raidījumiem.
TV3 Grupp Eesti vadītājs Tomass Luhatss pauda bažas, ka pārmērīgs regulējums var likt gados vecākiem krieviski runājošiem iedzīvotājiem pārslēgties uz citiem kanāliem, iespējams, tādiem, kas atrodas sankciju sarakstā, tādējādi izraidot šo auditoriju no valsts informācijas telpas.
Ministrijas atbilde
Izglītības ministrijas padomniece Kjatlina Kīverika apstiprināja, ka vēstule ir saņemta un tiks izskatīta. Viņa norādīja, ka likums vasarā tika pieņemts šādā formā, jo mediju pārstāvji diskusijā iesaistījās pārāk vēlu — brīdī, kad Rīgikogu jau bija veicis trešo lasījumu. Kīverika piebilda, ka vēstule ir apjomīga un prasa rūpīgu izvērtēšanu, tostarp saskaņošanu ar citām ministrijām, tāpēc pagaidām pāragri runāt par konkrētām izmaiņām likumā.


