Igaunijas Bankas ekonomiste: budžeta sarunām jānosaka valsts fiskālā virzība nākamajiem gadiem

Igaunijas Finanšu ministrijas nesen publicētā vasaras ekonomiskā prognoze nozares analītiķu vērtējumā nes labas ziņas tautsaimniecībai, bet sliktas — valsts budžetam. Ministrija paredz šogad 2,5% ekonomikas izaugsmi, tomēr vienlaikus prognozē, ka nākamajā gadā budžeta deficīts varētu sasniegt 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

Igaunijas Bankas ekonomiste Natālija Vīlmane uzsver, ka gaidāmās budžeta sarunas patiesībā ir jāskata plašāk — kā diskusija par to, kādu fiskālo kursu valsts izvēlēsies nākamajiem gadiem. Viņasprāt, ar tik lielu deficītu vairs nav iespējams vienlaikus palielināt izdevumus, samazināt nodokļus un cerēt, ka ekonomikas izaugsme problēmu atrisinās pati no sevis. Izaugsme neesot pietiekami strauja, turklāt par šodienas lēmumiem nāksies maksāt jau tuvākajā nākotnē.

Valdības nostāja un pieaugošais parāds

Premjerministrs Kristens Mihals atzīst, ka ministriju izdevumi būs jāsamazina radikāli, lai novērstu nekontrolētu valsts parāda pieaugumu, vienlaikus solot nepaaugstināt nodokļus. Partija Eesti 200 gatavojas aizstāvēt sociālās jomas un investīciju finansējumu.

Augsto aizsardzības izdevumu un investīciju dēļ Igaunija parādu uzkrāj straujāk nekā gandrīz visas Eiropas Savienības valstis — līdz 2030. gadam tas varētu sasniegt 38,6% no IKP. Parāda apkalpošana, proti, procentu maksājumi, arvien vairāk samazinās līdzekļus, ko varētu novirzīt citām vajadzībām — līdz pat 656 miljoniem eiro gadā 2030. gadā.

Vīlmane norāda, ka valdībai būtu kļūdaini izlikties, ka pašreizējā budžeta trajektorija var turpināties bezgalīgi. Gaidāmajās sarunās esot jāatbild ne tikai uz jautājumu, ko vēl vajadzētu finansēt, bet reāli un skaidri jāizvērtē prioritātes un tas, no kā valsts ir gatava atteikties. Aizsardzība acīmredzami ir viena no galvenajām prioritātēm, un tai nākotnē būtu jārod stabilāks finansējuma avots.

Tomēr problēma neaprobežojas tikai ar aizsardzības izdevumiem — kopš pagājušā gada tie pieauguši nedaudz vairāk par vienu procentpunktu no IKP, savukārt valsts parāds audzis par gandrīz 2,5 procentpunktiem. Vīlmane uzsver, ka galvenā un būtiskā problēma ir tā, ka valsts budžets joprojām ir daudz vairāk stimulējošs, nekā to pieļauj valsts ilgtermiņa finanšu stāvoklis, un šim jautājumam pagaidām nav redzams risinājums.