Igaunijas aizsardzības ministra demisija atsedz problēmas iepirkumu sistēmā
Pēc skandāla ap neveiksmīgu artilērijas munīcijas darījumu ar Ukrainai paredzētajiem līdzekļiem amatu atstājis Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, taču valsts kontrole un prokuratūra turpina atklāt plašākas problēmas aizsardzības iepirkumos un uzskaitē.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs zaudēja amatu pēc krīzes aizsardzības nozarē, ko saasināja šonedēļ atklātais skandāls. Kā vēstīja izdevums Eesti Ekspress, 2024. gadā Igaunija noslēdza līgumu par artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai ar Itālijā reģistrētu, taču Indijas uzņēmējiem piederošu firmu Datasel, kurai iepriekš nebija pieredzes munīcijas ražošanā.
Aizsardzības ministrijas kanclers Kaimo Kūsks skaidroja, ka lielie ražotāji tolaik bija noslogoti gadiem uz priekšu un neražoja Ukrainai nepieciešamo kalibru, tāpēc izvēles iespējas bija ierobežotas. Neraugoties uz piegādātāja pieredzes trūkumu, Igaunija no Eiropas Miera fonda pārskaitīja Datasel aptuveni 70 miljonus eiro avansā. Šāviņus Ukraina tā arī nesaņēma, vēlāk piegādātā munīcija izrādījās nekvalitatīva, un Igaunija līgumu lauza, tagad tiesā mēģinot atgūt naudu.
Ministrijas pārstāvji un bijušais Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems risku uzņemšanos attaisnoja ar steidzamo nepieciešamību palīdzēt Ukrainai, uzsverot, ka bezdarbība būtu bijusi bīstamāka. Bijušais Valsts aizsardzības investīciju centra (RKIK) vadītājs Magnuss Valdemārs Sārs norādīja, ka lēmumu saskaņojis ar ministriju, bet ministrija atbildību noveda pie centra vadības.
Plašākas problēmas uzskaitē
Valsts kontrolieris Jānars Holms uzsvēra, ka gan Aizsardzības spēku mantas uzskaitē, gan RKIK iepirkumu procesos pastāv nopietnas problēmas, kas padziļinās, jo aizsardzībai novirzītā nauda pieaug straujāk nekā uzlabojas uzskaites sistēma. Auditori nespēja apstiprināt krājumu esamību 1,2 miljardu eiro apmērā, un vēl 70 miljoni eiro tiek vērtēti kā budžeta risks — tas nenozīmē līdzekļu izzušanu, bet gan uzskaites nepilnības.
Herems skaidroja, ka daļa haosa izriet no pašas sistēmas, jo vienādas preces dažādos gados tiek uzskaitītas pēc atšķirīgiem principiem, radot milzīgu administratīvo slogu. Kūsks atzina, ka jāinvestē arī auditā, iekšējā kontrolē un modernā loģistikas sistēmā.
Ģenerālprokurore Astrīda Asi norādīja, ka valsts kontrole gadiem brīdinājusi par problēmām, taču tās nav novērstas, un prokuratūra pārbauda, vai uzraugiem apzināti liegta piekļuve daļai dokumentu.
