ES gatavojas palielināt investīcijas Grenlandē uz Trampa aneksijas draudu fona

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pirmdien plāno paziņot par būtisku ES investīciju pieaugumu Grenlandē un ciešāku politisko sadarbību ar šo Dānijas Arktikas teritoriju. Fon der Leiena svētdien ieradās Grenlandē divu dienu vizītē, kas kalpo kā atbalsta žests Grenlandes un Dānijas valdībām, kuras stingri noraidījušas ASV prezidenta Donalda Trampa centienus pievienot pasaulē lielāko salu Amerikas Savienotajām Valstīm.

Es paredzēts, ka fon der Leiena atklās plānus investēt tādās nozarēs kā kritiski svarīgie derīgie izrakteņi, satelītsakari un atjaunojamā enerģija Grenlandē, kas ir daļēji autonoma Dānijas karalistes sastāvdaļa. Nūkā svētdien viņa teica, ka investīciju pakete būšot "ievērojama", taču sīkākus datus neatklāja. Grenlandes premjerministrs Jens-Frederiks Nīlsens sacīja, ka viņa valsts vēlas turpināt attīstīt "ciešo draudzību un labo partnerību" ar ES.

Arktikas pieaugošā nozīme

Fon der Leienas vizīte atspoguļo Arktikas reģiona pieaugošo ģeopolitisko nozīmi tādām lielvarām kā ASV, Krievija, Ķīna un Eiropa, jo ledus kušana paver jaunus kuģošanas ceļus un padara reģiona minerālu bagātības pieejamākas. Sociālajā tīklā X viņa rakstīja, ka Grenlandes ainavas paliks atmiņā, tāpat kā klimata pārmaiņu radītās redzamās pēdas uz ledus segas.

Tramps šogad izraisīja krīzi ASV un Eiropas attiecībās, pastiprinot prasības, lai ASV pārņemtu kontroli pār Grenlandi, apgalvojot, ka NATO sabiedrotā Dānija nespēj to aizsargāt. Eiropas amatpersonas uzsvērušas, ka Grenlande ir NATO teritorijas daļa un uz to attiecas alianses savstarpējās aizsardzības līgums, kā arī to, ka ASV jau tagad ir tiesības palielināt savu militāro klātbūtni tur saskaņā ar ilggadēju līgumu.

Spriedze mazinājās pēc tam, kad Tramps un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute janvārī Davosā vienojās, ka ASV, Dānija un Grenlande sāks sarunas domstarpību risināšanai. Tomēr trīspusējās sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un jūlijā NATO samitā Turcijā Tramps atkārtoja prasību, ka ASV vajadzētu kontrolēt Grenlandi. Lai gan Dānija ir ES dalībvalsts, Grenlande no bloka izstājās 1985. gadā, taču tās iedzīvotāji kā Dānijas pilsoņi ir arī ES pilsoņi. ES jau ilgstoši finansē Grenlandi, galvenokārt zvejas tiesību un izglītības sistēmas atbalstam, un jaunā pakete nozīmētu gan finansējuma būtisku pieaugumu, gan atbalstāmo nozaru paplašināšanu.