Igaunija vaino Krieviju dronu ražotāja dedzināšanā, sabiedrotie pauž atbalstu

Igaunija oficiāli vainojusi Krieviju augustā notikušajā dedzināšanas uzbrukumā Tallinā, kur cieta ēka, ko izmanto uzņēmums Milrem Robotics — bezpilota sauszemes transportlīdzekļu ražotājs, kura produkciju izmanto Ukrainā. Ugunsgrēks izcēlās 15. augustā, un pēc tam Latvijā aizturēti divi aizdomās turētie, kam 17. augustā pievienojās trešais. Visi trīs nodoti Igaunijas iestādēm.

Igaunijas ārlietu ministrs Margus Cahkna otrdien sociālajos tīklos paziņoja, ka izmeklēšana ļāvusi ar pārliecību secināt — uzbrukums bijis sabotāžas akts, ko pasūtījušas Krievijas Federācijas speciālie dienesti, un tas ir daļa no plašākas kampaņas Eiropā, kuras mērķis ir iebiedēt un mazināt atbalstu Ukrainai. Krievijas pilnvarotais lietvedis Tallinā tiek izsaukts uz ministriju.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals norādīja, ka valsts atbildēs ar pretēju rīcību — stiprinot drošību iekšzemē, palielinot atbalstu Ukrainai un pastiprinot spiedienu uz Krieviju.

Starptautiska reakcija

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus. Tomēr Nato ģenerālsekretārs Marks Rute Briselē uzsvēra, ka Krievijas agresīvā kampaņa pret Nato sabiedrotajiem neizdodas — nedz kaujaslaukā Ukrainā, nedz mēģinājumos graut sabiedroto vienotību. Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs atzīmēja, ka hibrīduzbrukumi notiek arī Lietuvā, Polijā un Vācijā. Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys sacīja, ka Krievijas pēdas uzbrukumā ir redzamas visur, bet Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai būs jāturpina.

Atbalstu Igaunijai pauda arī Eiropas Komisija, Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš uzbrukumu nosauca par bīstamu eskalāciju, Zviedrijas p.i. premjerministrs Ulfs Kristersons un Lielbritānijas vēstniece Igaunijā. Kopumā Eiropā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēti ap 200 aizdomīgas sabotāžas gadījumu.