Igaunijā plāno likumā noteikt pārtikas ziedošanu kā ierastu praksi
Igaunijā katru gadu tiek izmesti aptuveni 80 000 tonnu pilnvērtīgas pārtikas, bet Pārtikas banka bieži paliek tukša — Klimata ministrija ierosina likuma grozījumus, lai pārtikas ziedošana kļūtu par sistemātisku praksi.
Igaunijā ik gadu rodas ap 167 000 tonnu pārtikas atkritumu, no kuriem aptuveni puse — vairāk nekā 80 000 tonnu — ir pilnībā lietošanai derīga pārtika, kas nonāk atkritumos. Šis daudzums būtu pietiekams, lai gadu barotu apmēram 100 000 cilvēku. Pārtikas zudumi rodas visā piegādes ķēdē — no ražošanas līdz mājsaimniecībām, un tiem ir gan ekonomiskas, gan vides sekas, jo tiek izšķērdēti pārtikas ražošanai patērētie resursi — zeme, ūdens, enerģija un darbaspēks.
Vienlaikus daudziem Igaunijas iedzīvotājiem ikdienā trūkst pārtikas, un, lai gan pieprasījums pēc palīdzības nemazinās, Igaunijas Pārtikas bankas noliktavas bieži ir tukšas.
Pārpalikums rodas pat rūpīgi plānojot
Uzņēmumi rūpīgi plāno ražošanu un krājumus, taču pārpalikumu pilnībā izslēgt nav iespējams, jo faktiskais patēriņš var atšķirties no prognozēm. Piemēram, pagājušā gada Dziesmu un deju svētkos, kur rīkotāji nevarēja pieļaut, ka kādam kolektīvam pietrūkst zupas, rūpīgas plānošanas rezultātā palika pārpalikums, taču, tā kā ziedošanas process bija iepriekš sagatavots, izdevās sekmīgi sadalīt 8700 litrus zupas trūcīgajiem.
Pastāvošā infrastruktūra
Igaunijas Pārtikas banka ik nedēļu sniedz atbalstu vairāk nekā 15 000 cilvēku, un 2025. gadā tā izdalīja aptuveni 4 miljonus kilogramu pārtikas. Papildus darbojas arī kopienu iniciatīvas — pārtikas skapīši, tostarp Foodsharing un Toiduringlus, kā arī Fudloop, kur cilvēki var iegādāties glābtu pārtiku par simbolisku maksu.
Plānotie likuma grozījumi
Igaunijas Klimata ministrija starpinstitūciju saskaņošanai iesniegusi Atkritumu likuma grozījumu projektu, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus vismaz par 10% pārtikas rūpniecībā un vismaz par 30% mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un mājsaimniecībās, salīdzinot ar 2021.–2023. gada vidējiem rādītājiem. Likums neuzliktu uzņēmumiem pienākumu ziedot pārtiku, taču lielākajiem mazumtirgotājiem un ražotājiem būtu jāatklāj, cik lielu daļu norakstītās pārtikas tie ziedo, kā arī jāpiedāvā sadarbības līgums ar Pārtikas banku vai citu organizāciju.
Saskaņā ar 2020. gada Stokholmas Vides institūta Tallinas centra pētījumu vairāk nekā puse pārtikas zudumu rodas mājsaimniecībās, tāpēc svarīga ir arī sabiedrības izpratnes veidošana par pārtikas plānošanu.
