Grieķija aicina ES ļaut apturēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu krīzes brīžos
Grieķija ES iekšlietu ministru sanāksmē ierosinājusi dot dalībvalstīm tiesības ārkārtas migrācijas situācijās pārtraukt patvēruma pieteikumu pieņemšanu, atsaucoties uz šīs vasaras notikumiem Seutā. Ideju atbalstījušas vairākas valstis, bet ES migrācijas komisārs uzsver starptautisko tiesību ievērošanu.
ES iekšlietu ministru 1. oktobra sanāksmē Grieķija nākusi ar priekšlikumu, kas ļautu dalībvalstīm masveida migrācijas pieplūduma situācijās uz laiku pārtraukt patvēruma pieteikumu pieņemšanu. Grieķijas migrācijas ministrs Atanasijs Plevris uzsvēra, ka pašreizējie noteikumi nav piemēroti tādām krīzēm, kāda šovasar risinājās Spānijas pašpārvaldes pilsētā Seutā, un aicinājis šādās situācijās stiprināt robežu uzraudzību līdztekus pieteikumu pieņemšanas apturēšanai.
Priekšlikumu atbalstījušas vairākas bloka valstis. Nīderlandes migrācijas ministrs norādīja, ka nepieciešams likumīgs risinājums, kas novērstu masveida migrantu plūsmas nokļūšanu patvēruma sistēmā — šādus gadījumus vajadzētu skatīt kā pārvaldības, nevis patvēruma jautājumu.
Seutas gadījums un konteksts
Spānijas dati liecina, ka jūlija beigās Seutā ienākuši vairāk nekā 72 000 migrantu, no kuriem lielākā daļa atgriezti Marokā, bet aptuveni 10 000 vēl uzturas Spānijas teritorijā. Šis notikums vairākas valstu valdības pamudinājis prasīt stingrāku pieeju.
Kopš 2015. gada, kad ES ieradās vairāk nekā miljons cilvēku, galvenokārt no Sīrijas, migrācijas jautājums turpina ietekmēt politiku, veicinot atbalstu nacionālistiskām un galēji labējām partijām. Vairākas valdības pārgājušas uz stingrāku kursu, kas uzsver robežkontroli un migrantu atgriešanu. Šogad nelegālā migrācija samazinājusies par 35%, bet atgriezto migrantu skaits gada pirmajā pusē pieaugs par 8%.
Pakts un reakcija no Briseles
Jūnijā spēkā stājies ES Migrācijas pakts, ko vairākas dalībvalstis atzīst par noderīgu, tomēr nepietiekamu ārkārtas situāciju risināšanai. To papildina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas solījums izstrādāt ārkārtas vadlīnijas pēkšņa migrantu pieplūduma gadījumiem.
Migrācijas komisārs Magnuss Brunners atzina, ka Eiropai jārod veidi, kā aizsargāt robežas, īpaši, ja masveida migrāciju izmanto kā spiediena līdzekli, tomēr uzsvēra, ka jāturpina respektēt starptautiskās tiesības un pamatvērtības.
Ministri tajā pašā sanāksmē apstiprinājuši jaunu atgriešanās regulējumu, kas atvērs ceļu atgriešanās centru veidošanai ārpus ES teritorijas. Ruanda jau iesaistījusies sākotnējās pārrunās ar vairākām Eiropas valstīm par migrantu uzņemšanu.
