Francijas valdība plāno gada uzturēšanās nosacījumu ārzemniekiem ģimenes pabalstu saņemšanai
Premjerministra Sebastjēna Lekornī vadītā valdība gatavo budžeta pasākumu, kas ārpussavienības valstu pilsoņiem noteiktu gada dzīvošanas nosacījumu pirms ģimenes pabalstu un mājokļa pabalstu saņemšanas. Pasākums izraisījis kritiku no kreisajām partijām un labklājības organizācijām.
Francijas valdība gatavo 2027. gada budžeta ietvaros pasākumu, kas ieviestu gada uzturēšanās nosacījumu ārvalstniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices, pirms viņi varētu saņemt vairākus ģimenes pabalstus. Par to liecina POLITICO redzētais likumprojekta pants, kas iesniegts Valsts padomei.
Pašlaik ārzemnieki ar likumīgu statusu var saņemt ģimenes pabalstus bez minimāla uzturēšanās perioda, lai gan dažiem citiem pabalstiem, piemēram, aktīvās solidaritātes pabalstam (piecu gadu nosacījums) vai vecu cilvēku solidaritātes pabalstam (desmit gadu nosacījums), ierobežojumi jau pastāv.
Jaunais nosacījums attiektos uz ģimenes pabalstiem, tostarp uzturēšanas pabalstu, mācību gada sākuma pabalstu, mazu bērnu uzņemšanas pabalstu un ģimenes piemaksu, kā arī uz mājokļa pabalstiem, piemēram, APL. No pasākuma tiktu atbrīvoti trīs pabalsti — invalīdu bērnu izglītības pabalsts, vecāku klātbūtnes pabalsts smagi slimu bērnu gadījumā un vienreizējais pabalsts bērna nāves gadījumā.
Saistība ar iepriekšējo likumu
Gatavojot pasākumu, valdība ņēmusi vērā Konstitucionālās padomes 2024. gada janvāra atzinumu, kas toreiz atzina par nesamērīgu līdzīgu priekšlikumu ar piecu gadu uzturēšanās nosacījumu imigrācijas likuma ietvaros. Daži Nacionālās apvienošanās partijas deputāti jauno iniciatīvu atzinīgi novērtējuši, savukārt Sociālistiskās partijas un Zaļo pārstāvji Nacionālajā asamblejā to kritizējuši kā ētiski un politiski problemātisku, uzsverot solidaritātes principa pārkāpumu.
Ierobežots piemērošanas loks
Pasākums neattieksies uz bēgļiem, subsidiārās aizsardzības saņēmējiem, bezvalstniekiem, pastāvīgās uzturēšanās atļauju turētājiem, kā arī uz ārzemniekiem, kuriem ir tiesības strādāt Francijā. Tas primāri skars nesen ieceļojušus trešo valstu pilsoņus bez darba tiesībām, piemēram, viesus, praktikantus un pensionārus. Nabadzības apkarošanas organizāciju apvienība Alerte paudusi bažas par ierosinājumu. Saskaņā ar ietekmes novērtējumu pasākums potenciāli ietaupītu vismaz vairākus desmitus miljonu eiro gadā.
