Foto ar elektrības skapi pie Latvijas robežas žoga izraisa diskusiju par infrastruktūras drošību
Sociālajos tīklos izplatīta fotogrāfija ar tehnoloģisko skapi, kas uzstādīts tuvu Latvijas–Baltkrievijas robežas žogam, licis lietotājiem apspriest, vai tā novietojums ir drošs. Valsts robežsardze jau ziņojusi par sabotāžas gadījumiem pret robežas tehnoloģisko infrastruktūru.

Sociālajos tīklos šonedēļ izplatījusies fotogrāfija, kurā redzams elektrības jeb tehnoloģiskais skapis, kas Latvijas austrumu robežas posmā uzstādīts pavisam tuvu robežas žogam un koka laipai. Ieraksta autors ironiski jautāja, kurš šādu risinājumu saskaņojis, un fotogrāfija izraisīja plašu diskusiju par to, cik droši ir izvietota robežas tehnoloģiskā infrastruktūra.
Komentētāji bija dalīti. Daļa uzskatīja, ka šādi skapji būtu jāierok zemē vai jānovieto grūtāk pieejamā vietā. Kāds lietotājs gan atzīmēja, ka apvidū grunts var būt ūdeņaina vai purvaina, kas to sarežģītu. Vēl kāds norādīja, ka no inženiertehniskā viedokļa skapja atrašanās pie sakaru un elektroapgādes trases var būt loģiska, bet galvenais jautājums ir fiziskā aizsardzība pret nesankcionētu piekļuvi un sabotāžu.
Sabotāžas gadījumi jau fiksēti
Valsts robežsardze septembra beigās publiski informēja, ka robežas tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības laikā jau fiksēti apzināti pārgriezti kabeļi, sabotēti sadales skapji un bojāta videonovērošanas infrastruktūra. Oktobra sākumā pēc incidenta pie Latvijas–Baltkrievijas robežas tika ziņots, ka maskās tērptas personas iekļuvušas Latvijas teritorijā, sabojājušas elektrības sadales skapi un nozagušas divas novērošanas kameras. Robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts norādīja, ka šādu gadījumu kļūst vairāk.
Skapis ir daļa no vienotas sistēmas
Sadales skapji ir daļa no automatizētās robežuzraudzības sistēmas kopā ar videonovērošanas stabiem, datu pārraides tīklu, elektroapgādi un sensoriem. Valsts uzņēmums LVRTC skaidro, ka kameru darbībai nepieciešama nepārtraukta elektroapgāde, datu pārraide un apstrāde. 2026. gada otrā ceturkšņa beigās pirmajā kārtā bija uzstādīti 86% plānoto elementu. Visa projekta izmaksas ir gandrīz 96 miljoni eiro, un lielāko daļu finansē Eiropas Savienība.
No vienas fotogrāfijas nevar secināt, ka risinājums ir projektēšanas kļūda, jo vietas izvēli ietekmē kabeļu trases, pieslēgumi, grunts, applūšanas risks un apkopes iespējas. Drošības ziņā piemērota varētu būt vairāku aizsardzības līmeņu kombinācija: slēdzami korpusi, kontrolēta piekļuve, sensori, attālināta uzraudzība un sistēmas dublēšana.
Igaunijas un Lietuvas institūcijas publiski neatklāj precīzu skapju un citu kritisko mezglu atrašanās vietu. Lietuva uz robežas ar Baltkrieviju izbūvējusi vairāk nekā 500 kilometru fizisko barjeru.


