Faktu pārbaude: Rietumu sankcijas pret Krieviju darbojas, taču strauju sabrukumu gaidīt nevajag

Lai gan Kremlis jau 13 gadus apgalvo, ka Rietumu sankcijas ir neefektīvas, faktu pārbaudes projekts “Faktomāts” norāda, ka dati liecina par pretējo. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ES, ASV, Kanāda un Lielbritānija ieviesušas jau 20 sankciju paketes. Rezultātā ES eksports uz Krieviju samazinājies no vairāk nekā 7 miljardiem eiro mēnesī līdz 2,4 miljardiem, bet imports no Krievijas – no vairāk nekā 20 miljardiem līdz aptuveni 2 miljardiem eiro mēnesī, krītot par aptuveni 90%.

Tomēr Krievija daļēji kompensē zaudējumus, pārorientējot tirdzniecību uz Ķīnu un Indiju. Ķīnas eksports uz Krieviju līdz 2024. gada beigām sasniedzis vairāk nekā 11 miljardus dolāru, galvenokārt transportlīdzekļus, tehniku un elektroniku. Savukārt Krievija palielinājusi energoresursu piegādes Ķīnai, lai gan par zemākām cenām nekā Eiropā. Arī Centrālāzija kalpo kā tranzīta reģions sankcijām pakļauto preču piegādēm.

Ekonomists Matīss Mirošņikovs no Latvijas Bankas uzsver, ka sankcijas ir iedarbīgas, taču to ietekme izpaužas pakāpeniski. Krievijas oficiālie dati rāda, ka ekonomika kopš 2022. gada turpina augt, taču inflācija sasniegusi aptuveni 10%, bet bezdarbs nokrities līdz rekordzemam līmenim 2,5%, kas liecina par akūtu darbaspēka trūkumu. “Skaistiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem apakšā slēpjas darbaspēka trūkums, augsta inflācija – tā ir kara ekonomika,” norāda Mirošņikovs.

Domnīcas CASE direktors Dmitrijs Nekrasovs prognozē, ka līdz 2026. gada beigām Krievijas ekonomiku sagaida stagnācija vai neliels kritums, nevis katastrofāls sabrukums. Lai pastiprinātu sankciju spiedienu, eksperti iesaka turpināt atteikties no Krievijas energoresursiem, stingrāk kontrolēt sankciju apiešanu un paplašināt preču ierobežojumus.

Secinājums: sankcijas darbojas, vājinot Krievijas ekonomiku, taču strauju krahu tuvākajā laikā gaidīt nevajadzētu.