ES un Ukraina oficiāli sāk iestāšanās sarunas pēc Ungārijas veto atcelšanas
ES un Ukraina pirmdien oficiāli uzsāka pirmo iestāšanās sarunu posmu, kas iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz Ukrainas dalību blokā. Sarunas tika atbloķētas pēc Ungārijas jaunā premjerministra Pētera Magjara lēmuma atcelt iepriekšējo veto.
Vēsturisks solis ceļā uz Ukrainas dalību ES
Eiropas Savienība un Ukraina pirmdien oficiāli atklāja pirmo iestāšanās sarunu posmu, kas ir būtisks pavērsiens ceļā uz Ukrainas pievienošanos 27 dalībvalstu blokam. Krievijas 2022. gadā sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā deva spēcīgu impulsu idejai, kas iepriekš bija pretrunīga valsts vēlētāju vidū.
Ungārijas šķēršļu novēršana
Sarunu sākšana divus gadus bija aizkavēta, jo tai nepieciešama visu ES dalībvalstu vienprātīga piekrišana. Ungārijas iepriekšējais premjerministrs Viktors Orbāns bloķēja šo procesu. Tehniskais līmenis sarunas tomēr norisinājās arī bez politiskās atļaujas. Jaunais Ungārijas premjerministrs Pēteris Magjars nesen paziņoja, ka panācis vienošanos ar Ukrainu par etniskās ungāru minoritātes tiesību stiprināšanu valstī. Šāda vienošanās bija Magjara priekšnosacījums Budapeštas veto atcelšanai.
Eiropas un Ukrainas līderu reakcija
Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, piedaloties G7 samitā Evianā, Francijā, sociālajos tīklos rakstīja: “Šodien mēs speram vēsturisku soli ceļā uz Ukrainas nākotni ES, atklājot formālas iestāšanās sarunas.” Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nosauca sarunu sākšanu par “milzīgu soli uz priekšu” un atzinīgi novērtēja Ukrainas panākto progresu reformās, jo īpaši cīņā pret korupciju un tiesiskuma stiprināšanā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka šis notikums “sūta skaidru vēstījumu, ka Eiropas progresu nevar apturēt”. Viņš ar prieku runāja par šo jautājumu no Kišiņevas Moldovā, kas pirmdien spēra tādu pašu soli, pirms devās uz G7 samitu Francijā kā viesis.
Iestāšanās process un laika grafiks
Lai pievienotos ES, kandidātvalstīm jāpierāda atbilstība bloka standartiem vairākās jomās. Tās ir sadalītas sešos tā saucamajos “klasteros”, kopā 33 nodaļās. Vēl divas nodaļas tiek apspriestas atsevišķi. Pirmais un pēdējais atveramais klasteris ir “pamati”, kas ietver tiesu sistēmu, pamattiesības, ekonomiskos kritērijus un demokrātisko institūciju darbību. Visām ES dalībvalstīm jāapstiprina, ka prasības izpildītas, un tad Eiropas Komisija, dalībvalstis un Eiropas Parlaments lemj par sarunu slēgšanu, kas paver ceļu pievienošanās līguma parakstīšanai un ratifikācijai.
Iestāšanās process parasti ilgst gadus vai pat gadu desmitus. Pēdējā valsts, kas pievienojās ES, bija Horvātija 2013. gadā. Turcija, kas iesniedza pieteikumu jau 1987. gadā, sarunas sāka tikai 2005. gadā, un tās joprojām ir iestrēgušas. Ukrainas sarunas, visticamāk, prasīs vairākus gadus, un pilnīga dalība, visticamāk, nebūs iespējama, kamēr valsts joprojām atrodas karā ar Krieviju.
Daļējas dalības iespējas
Vairāki Eiropas līderi aicina ieviest “divu līmeņu dalības” mehānismu, lai paātrinātu Ukrainas un Moldovas tuvināšanos ES. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosināja īpašu “asociētā locekļa” statusu, kas ļautu Ukrainai piedalīties ES sammitos un ministru sanāksmēs bez balss tiesībām. Šis priekšlikums izpelnījās pretestību Ukrainā, jo bažījās, ka tas varētu novest pie valsts atstumšanas.
Serbijas un Albānijas premjerministri Aleksandrs Vučičs un Edi Rama ierosināja citu daļējas dalības modeli, kas paredz valstu iekļaušanu Eiropas vienotajā tirgū un pārvietošanās brīvību, bet bez pilnām politiskajām tiesībām un veto varas. Šis priekšlikums, kurā bija konkrētāki ekonomiskie stimuli, tika uztverts ar klusēšanu un vilcināšanos no Briseles un divu līmeņu dalības atbalstītāju puses, piemēram, Vācijas un Francijas.
