ES enerģētikas komisārs: neatkarībai vajag vairāk Eiropā ražotas enerģijas

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Dans Jergensens (Dan Jørgensen) laikrakstā publicētā viedokļa rakstā norāda, ka bloka enerģētiskās neatkarības stiprināšanai nepieciešams vairāk Eiropā ražotas enerģijas. Viņš min, ka konflikts Persijas līcī ES atkal ir pakļāvis ārējiem satricinājumiem: kopš tā sākuma izdevumi par importēto naftu un gāzi ir par vairāk nekā 100 miljardiem eiro lielāki nekā tajā pašā laikposmā pērn.

Kas jau panākts

Pēc autora teiktā, pagājušajā gadā ES energosistēmai pievienoti 89 gigavati atjaunīgās enerģijas. Pirmo reizi saules un vēja stacijas saražoja vairāk elektrības nekā fosilās degvielas. Kopš 2022. gada gāzes patēriņš samazināts par 17 %. Krievijas daļa ES dabasgāzes importā no 40 % ir kritusies līdz nedaudz virs 10 %, un tā kļūs par nulli, jo ES tiesību aktos paredzēts Krievijas gāzes importa aizliegums.

Jergensens arī norāda, ka ES valstu elektroenerģijas tirgi ir savstarpēji saistīti tādā mērā, kā nekur citur pasaulē. Tas ļauj sniegt savstarpēju atbalstu un tirgot elektrību pāri robežām par labāko cenu. Privātās investīcijas atjaunīgajā enerģijā infrastruktūrā 2024. gadā sasniedza 15,5 miljardus eiro, un kopš 2020. gada tās pieaugušas vairāk nekā par 150 %.

Nākamie soļi

Komisārs izceļ trīs prioritātes: dažādot ārējos piegādātājus, uzturēt sadarbību starp valstīm un uzņēmumiem, kā arī paātrināt pāreju uz tīru enerģiju. Tas nozīmē īsāku gaidīšanas laiku tīras enerģijas projektiem, labāku tīklu plānošanu un ekonomikas elektrifikāciju. Kā uzticamu bāzes slodzi atjaunīgajiem avotiem viņš min esošo kodolenerģijas parku, kā arī mazos modulāros reaktorus un kodolsintēzi.

Tuvākajos mēnešos plānots izklāstīt, kādu ES energosistēmu vēlas redzēt nākamajā desmitgadē, nosakot 2040. gada mērķus atjaunīgajai enerģijai, efektivitātei un elektrifikācijai. Raksts ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar portāla redakcijas nostāju.