Pētnieks: ledāju izmaiņu dēļ Alpos var nākties pārvietot cilvēkus un infrastruktūru
Pēc plūdiem Nepālā ledāju pētnieks Lamsters brīdina, ka sasilšanas izraisītās pārmaiņas apdraud arī Alpus. Viņaprāt, nākotnē var nākties pārvietot gan infrastruktūru, gan iedzīvotājus.
Ledāju un kalnu nogāžu pārmaiņas, ko izraisa klimata sasilšana, nākotnē var piespiest arī Eiropu pārvietot cilvēkus un infrastruktūru. To sarunā par augusta katastrofu Nepālā norādīja pētnieks Lamsters, uzsverot, ka līdzīgs apdraudējums skar Alpu kalnus.
Nepālā cīņa ar sekām turpinās
Kā vēsta ziņu aģentūra "Associated Press", Nepālas valdība pirmdien paziņoja par augusta postošo plūdu upuru meklēšanas un glābšanas operāciju noslēgšanu. Turpmāk uzmanība tiks pievērsta atjaunošanas darbiem. Svētdien, 11. oktobrī, Budhi Gandaki upē izcēlušies jauni plūdi, kuru dēļ iedzīvotāji tika evakuēti, bet ēkas cieta postījumus.
Kas gaidāms Alpos
Līdz gadsimta beigām prognozēta lielas daļas Alpu ledāju izzušana, taču zaudējumu apmērs būs atkarīgs no tā, cik spēcīga būs turpmākā sasilšana. "Iespējams, mums būs jāpārvieto infrastruktūra, jāpārvieto cilvēki," sacīja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka siltums ietekmē gan ledājus, gan iežus. Kušanas ūdens iesūcas plaisās un var nonākt līdz ledāja pamatnei, veicinot tā slīdēšanu. Savukārt, kad iežu plaisās atkūst ledus, var mainīties nogāzes stabilitāte. Tomēr vispārēja izpratne par sasilšanas ietekmi vēl neļauj noteikt konkrēta nogruvuma cēloni. Katras nogāzes novērtēšanai nepieciešami dati par tās uzbūvi un ilgstoši novērojumi.
Lamsters norādīja, ka Alpi kā kalnu grēda nepazudīs, taču var mainīties vietas, kur iespējams droši dzīvot, pārvietoties un uzturēt infrastruktūru. Šaurajās ielejās pārcelšanās ir sarežģīta, jo mājas un ceļi bieži uzbūvēti tur, kur tiem vispār bijusi vieta.
Aicinājums rīkoties
Pētnieks uzsvēra, ka arī nelabvēlīgu prognožu apstākļos ir jēga mazināt izmešus un gatavoties pārmaiņām, jo lēnāka sasilšana dotu vairāk laika pielāgoties. "Tas nenozīmē, ka mums nav nekas jādara. Tieši pretēji," viņš sacīja.
