ES atjaunināja Arktikas stratēģiju: drošība, kabeļi un ledlauži
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena otrdien, 20. oktobrī, prezentēja atjauninātu Eiropas Savienības stratēģiju Arktikā. Dokuments paredz investīcijas drošībā un infrastruktūrā, zemūdens kabeļus, satelītsakarus un ledlaužu flotes paplašināšanu.

Eiropas Savienība otrdien, 20. oktobrī, prezentēja atjauninātu Arktikas stratēģiju, kas aizstāj 2021. gadā pieņemto dokumentu. Eiropas Komisijas (ES izpildinstitūcijas) vadītāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka bloks plāno ieguldīt reģiona drošībā un nozīmīgā infrastruktūrā, kā arī paplašināt savas ekonomiskās iespējas. Par to ziņo Deutsche Welle. Stratēģijā īpaša vērība pievērsta piekļuvei izejvielām, ledlaužu skaita palielināšanai un dziļjūras kabeļu izbūvei.
Kabeļi un sakari
Stratēģija paredz izbūvēt dziļjūras kabeli, kas savienos Grenlandi ar Eiropas kontinentālo daļu. Tas kļūs par daļu no plašāka tīkla, kas sasaistīs Eiropu ar Kanādu, Japānu un Dienvidkoreju. Lai aizsargātu kabeļus Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Arktikā un palīdzētu tos remontēt, plānots izveidot īpašu novērošanas centru. Vēlāk to iecerēts izmantot arī Krievijas tā dēvētā “ēnu flotes” kuģu uzraudzībai, kā arī, lai meklētu kuģus, kas nelikumīgi zvejo vai piesārņo jūras.
Briselē strādā arī pie satelītsakaru sistēmas Arktikā programmas IRIS² ietvaros. Līdz 2030. gadam ES plāno zemā un vidējā orbītā izvietot 260 satelītu, lai dalībvalstu valdībām nodrošinātu drošus tālsakarus. Stratēģijā teikts, ka ES vēlas iegādāties papildu satelītus Arktikas pārklājumam, un jau tagad atbalsta satelītsakaru attīstību Grenlandē.
Ledlauži
ES vēlas radīt iespēju dalībvalstīm kopīgi iepirkt un izmantot ledlaužus. Pēc kāda nenosaukta Eiropas amatpersonas teiciena, ko citē aģentūra AFP, visām ES valstīm kopā ir apmēram 10 ledlaužu, bet Krievijai — 40.
Kāpēc tagad
Eiropas Komisārs starptautisko partnerattiecību jautājumos Jozefs Sikela norādīja, ka stratēģija vēršas pret reģiona aktuālākajiem izaicinājumiem — straujāku klimata pārmaiņu un augošo ģeopolitisko un drošības spriedzi. Viņš atzina, ka Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir pilnībā mainījis situāciju un sadarbība starp Arktikas valstīm ir ļoti apgrūtināta. Fon der Leiena pauda, ka Arktika ir vieta, kur saduras ģeopolitikas tektoniskās plātnes, un tā esot Eiropas Savienības daļa.


/nginx/o/2026/10/20/17985019t1hef8e.jpg)