ES apspriež ierobežojumus īstermiņa mājokļu īrei tūrisma pilsētās
Eiropas Savienībā sākušās diskusijas par iespēju pašvaldībām stingrāk regulēt īstermiņa īres tirgu, jo mājokļu trūkums tūrisma pilsētās izraisījis protestus un politiskus strīdus. Priekšlikums jau saskāries ar kritiku gan no kreisajiem, gan labējiem politiķiem.
Mājokļu pieejamības problēma lielajās Eiropas tūrisma pilsētās ir novedusi pie iedzīvotāju protestiem un asiem politiskiem strīdiem, kas tagad sasnieguši arī Eiropas Savienības līmeni. Briselē tiek apspriesti iespējamie ierobežojumi īstermiņa īres tirgum.
Spānijas pilsētās uz ielām izgājuši tūkstošiem demonstrantu. Protestu iemesls bija gadījums, kad no dzīvokļa, kurā viņa nodzīvojusi 70 gadus, tika izlikta gados veca Madrides iedzīvotāja. Viņa paskaidrojusi, ka pamet pilsētu, jo Madride vairs nav tā, kāda bijusi agrāk, un vietējo iedzīvotāju vietā tur redzami galvenokārt tūristi. Uzņēmums, kas iegādājies māju, kur viņa dzīvoja, paaugstinājis īres maksu līdz 2500 eiro mēnesī — vairāk nekā viņas pensija. Pēc gandrīz gadu ilgas tiesvedības lieta pārauga nopietnā politiskā konfliktā.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess šo izlikšanu nosaucis par sociālu traģēdiju, ko sabiedrība un valsts institūcijas nedrīkst pieļaut. Madrides mērs, kas ir premjera politiskais oponents, un valdība savstarpēji vaino viens otru nespējā risināt mājokļu trūkuma problēmu.
Eiropas Komisijas priekšlikums
Par mājokļu politiku atbildīgais eirokomisārs Dans Jorgensens paziņojis, ka tiek piedāvāts tiesisks regulējums, kas ļautu valstīm un pašvaldībām noteikt rajonus, kur mājokļu trūkums ir īpaši smags, un tur pie noteiktiem kritērijiem ierobežot īstermiņa īri un tukšu māju izmantošanu.
Tā kā mājokļu politika parasti ir pašvaldību kompetencē, Briseles priekšlikums ir samērā ierobežots un brīvprātīgs, kas jau izraisījis kritiku. Kreisie politiķi, tostarp Eiropas Parlamenta deputāts Gordans Bosanaks, uzskata piedāvātos pasākumus par nepietiekamiem un brīdina, ka tie varētu radīt pieprasījumu pēc dārgiem konsultantiem, kas pilsētām palīdzētu pierādīt mājokļu trūkumu. Labējie politiķi, savukārt, uzskata, ka šādi ierobežojumi tikai kavēs jaunu māju būvniecību, un apšauba, kāpēc ES vispār vajadzētu iejaukties šajā jomā, jo problēma esot lokāla un grūti izskaidrojama Austrumeiropas un Ziemeļeiropas iedzīvotājiem.
Igaunijai šī problēma pašlaik nav īpaši aktuāla, un valsts, tāpat kā citas dalībvalstis, vēl veido savu nostāju. Priekšlikuma apstiprināšanai būs nepieciešams gan dalībvalstu, gan Eiropas Parlamenta atbalsts.
