Irāna piedāvā ASV septiņu dienu plānu Hormuza šauruma atkalatvēršanai; Vašingtona nesteidzas atbildēt
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči paziņojis, ka Teherāna nosūtījusi ASV priekšlikumu nedēļas laikā atkalatvērt Hormuza šaurumu un atsākt kodolsarunas, ja tiek izpildīti jūnijā parakstītā saprašanās memoranda nosacījumi, taču ASV pārstāvis teicis, ka valsts "nesteidzas".
Piedāvājums
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā paziņoja, ka Irāna iesniegusi ASV priekšlikumu, kas paredzētu Hormuza šauruma atkalatvēršanu nedēļas laikā. Pēc BBC ziņām, Aragči to pauda žurnālistiem, un piedāvājums ASV nodots ar Kataras starpniecību. Euronews, atsaucoties uz aģentūru AP, savukārt min, ka Aragči par plānu runājis privātā tikšanās reizē ANO asamblejas laikā un ka priekšlikums nodots caur starpniekiem.
Pēc Aragči teiktā, ja nosacījumi tiek izpildīti, "normāla kuģošana pa šaurumu" tiktu atjaunota septiņu dienu laikā. Euronews precizē, ka priekšlikums paredz arī kodolsarunu atsākšanu, ja ASV atceltu jūras blokādi un naftas sankcijas, kā arī ievērotu pamieru, kas attiektos arī uz Libānu. Nosacījumi, pēc Aragči vārdiem, jau iekļauti 18. jūnijā parakstītajā saprašanās memorandā (MOU), kas paredzēja pamieru, daļēju šauruma atvēršanu un apliecinājumu, ka Irānai nekad nebūs kodolieroča.
ASV reakcija
ASV amerikāņu ierēdnis BBC teica, ka ar starpnieku palīdzību notiek pozitīvas sarunas, tostarp par kodoljautājumiem, taču piebilda, ka ASV "kontrolē Hormuza šaurumu, tāpēc nesteidzas". Prezidents Donalds Tramps šonedēļ draudēja "iznīcināt Islāma Republiku", taču ANO uzrunā pieļāva, ka vienošanās varētu tikt panākta pēc novembra Kongresa vēlēšanām.
Irānas prezidents Masuds Pezeškjans intervijā CBS News teica, ka pamiera process sāksies dienā, kad ASV to pieņems, un ka Irāna ļautu ANO kodolinspektoriem ieceļot valstī, noraidot apgalvojumus par kodolieroča izstrādi.
Konteksts un ietekme uz naftas tirgu
Karš sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla veica gaisa uzbrukumus Irānai; Irāna atbildēja, uzbrūkot Izraēlai un ASV bāzēm Persijas līcī un bloķējot Hormuza šaurumu, caur kuru pirms kara plūda aptuveni 20% pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes. Slēgšana izraisīja spēcīgas enerģijas cenu svārstības; Euronews min, ka ziņas par jaunām sarunām lika Brent naftas cenai kristies līdz 105 dolāriem par barelu.
Datu analīzes uzņēmums Kpler, kā ziņo BBC, norāda, ka pēdējo desmit dienu vidēji caur šaurumu dienā izbraukuši ap 18 kuģu, dažkārt pat tikai deviņi. Tikmēr ar Irānu saistītie Jemenas hutiji pastiprinājuši uzbrukumus, kavējot Saūda Arābijas naftas eksportu caur Sarkano jūru, un ieņēmuši Mohas ostu; sestdien Saūda vadītā koalīcija paziņoja, ka pārtvērusi divas hutiju ballistiskās raķetes un dronus.
Aragči piektdien piebilda, ka Irāna nepieņem "piespiešanu, draudus vai iebiedēšanu" un ka "mieru nevar būvēt ar iznīcināšanas draudiem". Euronews min arī, ka Aragči tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Edu Milibendu un apsūdzēja "atsevišķas Eiropas valstis" līdzdalībā ASV un Izraēlas militārajā agresijā, savukārt bijušais Izraēlas militārās izlūkošanas nodaļas vadītājs Danijs Citrinovičs norādīja, ka Teherāna saskata politisku iespēju Vašingtonā, taču tā neesot "stratēģiska atkāpšanās".
