Eksperts: uzbrukums kultūras mantojumam ir uzbrukums valsts identitātei
Britu drošības pētnieks Kreigs Ross intervijā uzsver, ka pretinieka kultūras mantojuma iznīcināšana gadsimtiem ilgi bijusi kara stratēģijas daļa un mūsdienās arvien vairāk tiek uztverta kā nacionālās drošības jautājums.
Kultūras mantojuma iznīcināšana nav jauna parādība — tā gadsimtiem ilgi izmantota kā kara stratēģijas instruments, intervijā norāda britu drošības jomas pētnieks un eksperts Kreigs Ross.
Pēc viņa teiktā, mēģinājumi iznīcināt pretinieka kultūras mantojumu, izlaupīt tā vērtības vai apzināti dzēst kādas tautas identitāti sastopami jau no senatnes līdz mūsdienām. Šāda rīcība vēsturiski bijusi viena no vecākajām militārajām taktikām, ko izmantojušas dažādas puses konfliktos.
Jauns skatījums uz kultūras mantojumu
Ross uzsver, ka mūsdienās kultūras mantojums vairs netiek uztverts vienīgi kā vēsturnieku un muzeju darba lauks. Arvien vairāk valstu apzinās, ka tā aizsardzība ir saistīta arī ar nacionālo drošību — jo uzbrukums kādas tautas kultūras mantojumam faktiski ir uzbrukums tās identitātei.
Eksperts skaidro, ka šī izpratne liek valstīm pārvērtēt to, kā tās plāno kultūras vērtību aizsardzību konfliktu un krīžu apstākļos, jo mantojuma zudums var atstāt ilgtermiņa sekas uz sabiedrības pašapziņu un piederības sajūtu.
