Eksperts: Putina iebrukums NATO valstī pagaidām maz ticams, taču risks gadu gaitā pieaug
ASV izlūkdienestu vērtējums liecina, ka Krievija tuvāko gadu laikā varētu testēt NATO apņēmību ar kiberuzbrukumiem un slēptām darbībām, savukārt tiešs sauszemes iebrukums alianses teritorijā tiek vērtēts kā mazticams, bet iespējams scenārijs līdz 2029. gadam.
Vašingtonas Miera un diplomātijas institūta pētnieks Endrjū Latams izdevumam "19FortyFive" analizējis jaunāko ASV izlūkdienestu vērtējumu, par kuru iepriekš rakstījis "The Wall Street Journal". Vērtējumā apskatīti dažādi scenāriji, kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins tuvākajos gados varētu pārbaudīt NATO reakciju un vienotību.
Starp minētajiem variantiem ir kiberuzbrukumi un ar Krieviju netieši saistītu spēku darbības, kuru gadījumā Maskava varētu noliegt savu iesaisti. Kā ekstrēmākais scenārijs minēts ierobežots sauszemes iebrukums NATO austrumu flangā laikposmā no šī rudens līdz 2029. gadam. Latams uzsver, ka šāds iebrukums tiek uzskatīts par maz ticamu, tomēr tā iespējamība ar laiku varētu pieaugt. Izlūkdienestu dokumentā neesot sniegti konkrēti procentuālie aprēķini, tāpēc vērtējums drīzāk uzskatāms par piesardzīgu prognozi.
Saikne ar nesenajiem notikumiem
Pētnieks norāda, ka vērtējums publiskots nedēļu pēc tam, kad Krievijas spārnotā raķete X-101 nokrita Polijas austrumos netālu no Tarnavas-Kolonijas. Pēc raķetes atrašanas Polija pacēla gaisā iznīcinātājus, bet prokuratūra ātri identificēja tās atlūzas. Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris pauda viedokli, ka NATO politiskā reakcija uz šo incidentu varēja būt stingrāka. Viņš arī atzīmējis, ka NATO misijas "Eastern Sentry" un "Baltic Sentry" ir mazinājušas gaisa telpas pārkāpumu, dronu aktivitātes un zemūdens infrastruktūras incidentu skaitu.
Vai iebrukums Krievijai būtu izdevīgs
Vācijas ģenerālštāba ģenerālis Kristians Freidings jūnijā paziņojis, ka visas NATO dalībvalstis piekrīt — līdz 2029. gadam Krievija varētu iegūt spējas iebrukt kādā alianses valstī. Latams tomēr uzsver atšķirību starp spēju un nodomu. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns jūlijā minējis, ka Kremlim varētu būt vajadzīga jauna uzvara frontes stagnācijas un degvielas trūkuma dēļ.
Pēc Latama domām, izšķiroši ir tas, vai Maskava uzskatīs NATO iespējamo reakciju par pietiekami pārliecinošu. Viņš min divus iemeslus, kāpēc tiešs iebrukums pagaidām būtu neracionāls: robežas šķērsošana liegtu Krievijai noliegt atbildību, kā arī NATO pašlaik uztur pietiekami augstas iespējamās atbildes izmaksas.
