Eksperte: augstāko amatu atlasi kavē neskaidri uzdevumi un pārmērīga paļaušanās uz CV

Jaunā Valsts kancelejas direktora izraudzīšanās kārtība pēc Civildienesta likuma grozījumiem liek vēlreiz skaidrot, kā atrast atbilstošāko cilvēku vadošam amatam. Saeima atļāvusi Ministru prezidentam atsevišķos gadījumos šo amatu piešķirt bez atklāta konkursa, izraisot diskusiju gan par procedūru, gan par vērtēšanas kritērijiem. Eksperte Olga Dzene no Figure Baltic Advisory norāda, ka līdzšinējā karjera un sasniegumi neatklāj, kā cilvēks darbosies pienākumos, kuros viņš vēl nav strādājis.

Vadītāju atlase sastopas ar Pītera principa izpausmēm: cilvēks, kurš iepriekš bijis labs speciālists, jaunajā lomā var turēt lēmumus pie sevis, izvairīties no sarežģītām sarunām un bremzēt komandu. Eksperte atgādina, ka vadītāja uzdevums ir panākt, lai labi strādātu citi, nevis pašam sasniegt rezultātus ar personisko sniegumu. Turklāt laika tam kļūst mazāk: Russell Reynolds Associates dati rāda, ka uzņēmumu augstāko vadītāju vidējais pilnvaru laiks sarucis līdz 7,1 gadam, bet pērn 11 vadītāji amatu atstājuši mazāk nekā gada laikā.

Tikpat būtiski ir skaidri definēt amata uzdevumu pirms atlases. Ja tas nav izdarīts, vērtētāji izvēlas kandidātu pēc savas gaumes — vienam svarīga nozares pieredze, citam pārmaiņu vadība, vēl kādam stabilitāte. Dzene arī brīdina, ka riski, piemēram, pārmērīgs ego, vāja mācīšanās spēja vai nevēlēšanās uzklausīt iebildumus, viegli pazūd aiz iespaidīga CV un labas reputācijas.

Gallup pētījumi liecina, ka ap 70% atšķirību komandu iesaistes rādītājos ir saistīti ar tiešā vadītāja darbu. Augstākā vadītāja attieksme pret kļūdām un atšķirīgiem viedokļiem nosaka, vai darbinieki uzdrošinās atklāti runāt. Ja tas nenotiek, lēmumu pieņēmēji strādā ar novēlotu un nepilnīgu informāciju. Lai arī pilnīgu drošību izvēlē nevar garantēt, iepriekš definēti uzdevumi, prasības un nepieņemamas rīcības robežas palīdz mazināt kļūdas risku.