Deviņos mēnešos krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši vairāk nekā 16 miljonus eiro

Valsts policijas apkopotie dati rāda, ka septembrī valstī reģistrēti 317 krāpšanas gadījumi, no kuriem 105 krāpniekiem izdevies novest līdz galam. Iedzīvotāji šo gadījumu rezultātā zaudējuši vismaz 1 011 852 eiro.

Telefonkrāpšana rada lielākos zaudējumus

Lielāko daļu zaudētās naudas iedzīvotājiem izkrāpuši, izmantojot telefonu. Septembrī reģistrēti 216 šāda veida gadījumi, no kuriem 52 bijuši sekmīgi krāpniekiem - kopumā izkrāpjot 562 909 eiro. Visvairāk cietušo - 61 cilvēks - bija Rīgas reģionā, kur kopējie zaudējumi sasniedza 488 174 eiro. Krāpnieki parasti izliekas par pasta, banku, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, policijas vai mobilo operatoru darbiniekiem.

Loterijas un investīciju krāpšana

Kurzemē septembrī fiksēti divi loterijas krāpšanas gadījumi. Vienā no tiem cietušais zaudējis 288 315 eiro, pēc tam, kad krāpnieks pārliecinājis viņu, ka kontā ieskaitīti 1,6 miljoni eiro, taču naudas saņemšanai nepieciešams veikt vairākus maksājumus. Cietušais vairākkārt nodevis naudu nezināmai personai un pats devies to ievietot pakomātos.

Turpinās arī investīciju krāpšana - septembrī reģistrēts 21 šāds gadījums, visos no tiem cietušie zaudējuši naudu, kopā 99 655 eiro. Visvairāk cietuši Rīgas reģiona iedzīvotāji - 14 cilvēki ar kopējiem zaudējumiem 71 516 eiro.

Zaudējumi kopš gada sākuma pārsnieguši 16 miljonus

Pēc policijas datiem, šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas iedzīvotāji krāpnieku dēļ zaudējuši jau vairāk nekā 16 miljonus eiro. Policija norāda, ka krāpnieki izmanto zināmas shēmas, bet pastāvīgi tās pielāgo, padarot pārliecinošākas. Iestāde atgādina, ka neviens likumīgs uzņēmums vai valsts iestāde nekad nelūgs steidzami pārskaitīt naudu, nosaukt internetbankas datus vai nosūtīt Smart-ID kodus. Aizdomu gadījumā jāsazinās ar banku un policiju, bet, ja krāpšana jau notikusi, jāzvana 112.