Edinburgas festivālā izrāde par Brehtu savieno trimdas pieredzi ar mūsdienu bēgļu likteni
Edinburgas festivālā rādītā izrāde “Four Walls and a Roof” caur dramaturga Bertolta Brehta trimdinieka stāstu liek pārdomāt mūsdienu migrantu pieredzi. Izrādi veidojuši libāniešu mākslinieki Lina Madžalanī un Rabihs Mruē.
Edinburgas festivāla ietvaros Studio teātrī līdz 17. augustam skatāma izrāde “Four Walls and a Roof”, kas caur dramaturga Bertolta Brehta biogrāfiju runā par trimdu, piederību un mājām mūsdienu izpratnē.
Izrādes pamatā ir Brehta jēdziens “aukstā izpilde” — veids, kā ASV valdība Neamerikāniskās darbības komitejas (Huac) laikā pretiniekus varēja iznīcināt netieši, atņemot viņiem iztikas iespējas, piemēram, liedzot melnajā sarakstā iekļautajiem māksliniekiem strādāt Holivudā.
Ideju izrādei par savu izpausmes veidu izmantojuši libāniešu mākslinieki Lina Madžalanī un Rabihs Mruē, kuri paši ir emigranti no Beirūtas uz Berlīni un tāpēc jautājumam par dzimteni pieiet ar personisku ieinteresētību.
Brehts pameta Vāciju drīz pēc Reihstāga ugunsgrēka 1933. gadā, un ceļš uz ASV viņam caur vairākām valstīm pa sauszemi un jūru aizņēma astoņus gadus. Kā izrādē atzīmē autori, atgriešanās Eiropā pēc tam, kad ASV iestādes sāka izmeklēt viņa saikni ar komunistiem, aizņēma vien vienu dienu.
Ilustrēta lekcija ar mūziku
Izrāde veidota kā ilustrēta lekcija, ko papildina pianists Henriks Kairiess, atskaņojot Brehta un Hansa Eislera dziesmas. Autori lasa savu tekstu nepiespiestā, ne-aktieriskā manierē, pakāpeniski novirzot Brehta stāstu uz mūsdienu aktualitātēm.
Izrādē atgādināts, ka Huac no Brehta pieprasīja viennozīmīgas atbildes un neļāva viņam nolasīt sagatavoto paziņojumu — tostarp par nacistu vēršanos pret vārda brīvību agrīnajā periodā. Autori norāda, ka pieaugošā galēji labējo spēku ietekme mūsdienās šīm paralēlēm piešķir īpašu aktualitāti.
