E-rēķinu obligātā ieviešana 2028. gadā: kāpēc termiņš var pārsteigt uzņēmumus

Saeima 2025. gada 5. jūnijā apstiprināja 2028. gadu kā jaunu termiņu obligātai e-rēķinu izmantošanai B2B darījumos – jau kārtējo reizi atliekot sākotnēji plānoto 2026. gada mērķi, jo daudziem uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem, trūka gan tehnisko risinājumu, gan zināšanu.

E-rēķins nav vienkārši pa e-pastu sūtīts PDF fails, bet gan rēķina dati strukturētā, mašīnlasāmā formātā, ko sistēmas var apstrādāt bez manuālas iejaukšanās. ES virza šo iniciatīvu gan ar mērķi mazināt PVN krāpšanu, gan uzlabot uzņēmumu darbības efektivitāti.

Latvija atpaliek Eiropas kontekstā

Latvijas rādītāji e-rēķinu jomā ir vieni no zemākajiem Eiropā. 2023. gadā e-rēķinus sūtīja tikai 15,7% Latvijas mazo uzņēmumu – trešais zemākais rādītājs ES, kamēr Itālijā šis skaitlis sasniedza 97,4%, bet Somijā – 92,9%. Uz 2026. gada jūniju Latvijā bija reģistrēti 186 632 aktīvi uzņēmumi, no kuriem vairāk nekā 90% ir mikrouzņēmumi ar mazāk nekā deviņiem darbiniekiem – tieši šai grupai pārmaiņas, visticamāk, būs vissarežģītākās.

Praktiskās problēmas

Aptaujā, ko 2025. gada aprīlī veica pētījumu aģentūra "Norstat", 31% no 1093 aptaujātajiem uzņēmumiem norādīja, ka nesaņem pietiekamu atbalstu e-rēķinu ieviešanai. Visvairāk uz to norādīja Latgales uzņēmumi un mikrouzņēmumi.

Cita problēma ir preču pavadzīmju un e-rēķinu dubultā aprite – pašvaldībās vairāk nekā 60% dokumentu joprojām tiek saņemti papīra formā, radot aptuveni miljonu papildu dokumentu gadā, kas jāapstrādā divkārt.

No 2026. gada uzņēmumiem būs jānodrošina ne tikai e-rēķinu sagatavošana, bet arī ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam. Mainīsies arī rēķinu labošanas kārtība – kļūdainus rēķinus vairs nevarēs vienkārši aizstāt, bet būs jākreditē un jāizsniedz jauns dokuments.

Lai novērstu neskaidrības par izvēles informācijas laukiem PEPPOL BIS Billing 3.0 standartā, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija izstrādā vadlīnijas e-rēķinu datu modeļa ieviešanai.