Drošības eksperts: kultūras mantojuma iznīcināšana kļuvusi par nacionālās drošības jautājumu
Britu pētnieks un drošības eksperts Kreigs Ross intervijā LSM norāda, ka pretinieka kultūras mantojuma iznīcināšana kara laikā ir sena stratēģija, ko valstis arvien vairāk uztver kā nacionālās drošības, nevis tikai vēsturnieku jautājumu.
Portāls LSM publicējis interviju ar britu pētnieku un drošības ekspertu Kreigu Rosu, kurā viņš skaidro, kāpēc kultūras mantojums mūsdienās ieņem arvien nozīmīgāku vietu valstu drošības politikā.
Ross uzsver, ka kultūras mantojuma apdraudējums nav jauna parādība. Pretinieka kultūras vērtību iznīcināšana, trofeju laupīšana un mērķtiecīgi centieni izdzēst tautas identitāti kopš seniem laikiem bijusi viena no kara stratēģijām. Šāda prakse konfliktos vērojama no senatnes līdz pat mūsdienām, un tā nav radusies nesen, kā varētu šķist, vērojot pēdējo gadu notikumus.
Mainījusies izpratne
Tomēr, kā skaidro eksperts, pēdējos gados mainījusies valstu attieksme pret šo jautājumu. Ja agrāk kultūras mantojuma aizsardzība tika uzskatīta galvenokārt par vēsturnieku, arheologu un muzeju speciālistu kompetenci, tad šobrīd arvien vairāk valstu to vērtē kā daļu no nacionālās drošības sistēmas.
Ross norāda, ka kultūras mantojuma iznīcināšana vairs netiek skatīta vienkārši kā materiāls zaudējums. Tā tiek uztverta kā mērķtiecīgs uzbrukums valsts un tautas identitātei – veids, kā ienaidnieks cenšas graut sabiedrības piederības un vēsturiskās atmiņas pamatus. Tieši šī izpratnes maiņa, pēc eksperta domām, liek valstīm arvien nopietnāk pievērsties kultūras mantojuma aizsardzībai kā drošības jautājumam.
