Drons Viļņā liek meklēt patvērumu – jaunā realitāte NATO austrumu flangā
20. maijā Viļņā iedzīvotāji saņēma brīdinājumu par gaisa briesmām un bija spiesti doties patvertnēs, jo, domājams, Ukrainas drons, ko novirzījusi Krievijas elektroniskā karadarbība, iekļuva Lietuvas gaisa telpā. Šis incidents uzsver, ka karš Ukrainā arvien biežāk skar arī NATO teritoriju.
Pirms dažām nedēļām Lietuvas galvaspilsētā Viļņā atskanēja trauksme – iedzīvotāju telefonos ienāca paziņojums par iespējamiem dronu draudiem, kam drīz sekoja stingrāks brīdinājums: gaisa briesmas – meklēt patvērumu. Tas notika 20. maijā, un daudzi, tostarp austriešu delegācija, kas ieradusies ģeopolitikas lekcijai, bija spiesti doties uz pagrabiem.
Saskaņā ar oficiālajiem pieņēmumiem trauksmi izraisījis Ukrainas drons, kas bija vērsts pret Krievijas militāro vai enerģētikas infrastruktūru, bet Krievijas elektroniskās karadarbības ietekmē novirzījies un ielidojis Lietuvas gaisa telpā. Drons neko netrāpīja un nav atrasts, taču šī neskaidrība ir problēma – tas vienlaikus bija negadījums, brīdinājums un iespējams tests. Kopš marta līdzīgi incidenti notikuši Latvijā, Igaunijā un Rumānijā, kur Krievijā ražots drons Geran-2 trāpīja dzīvojamai ēkai un ievainoja divus cilvēkus.
Krievija izdara spiedienu, jo tā ir noraizējusies. Ukrainas tāldarbības dronu kampaņa kļūst efektīva, un rietumu aplēses liecina, ka Krievija ik mēnesi zaudē aptuveni 30 000 karavīru nogalinātos un ievainotos. GCHQ direktore norādījusi, ka kopš kara sākuma nogalināti gandrīz pusmiljons krievu karavīru.
Lietuva reaģē, palielinot aizsardzības budžetu līdz 5,38% no IKP – augstākais rādītājs NATO. Pilsoņi aktīvi pievienojas Lietuvas strēlnieku savienībai, kuras dalībnieku skaits kopš 2024. gada pieaudzis par aptuveni trešdaļu. Ekonomika 2025. gadā augusi par 2,7%, gandrīz divreiz straujāk nekā ES vidējais rādītājs.
Autors Linas Kojala, Ģeopolitikas un drošības studiju centra vadītājs, aicina NATO gaidāmajā samitā Ankarā pārveidot Baltijas gaisa patrulēšanu par pilnvērtīgu gaisa aizsardzības misiju, kas spēj atklāt, izsekot un neitralizēt draudus. Jebkura vilcināšanās tiks uztverta kā vājums.
Lekcijas laikā pagrabā austriešu viesi klausījās uzmanīgāk nekā parasti – iespējams, tāpēc, ka Austrija, lai arī ES dalībvalsts, nav iesaistījusies militārajā sadarbībā un tradicionāli Krieviju uzskata par partneri, nevis draudu. Šī pieredze, pēc autora domām, jāuztver kā mācība par Rietumu pašinteresēm.
