Cik soļu dienā patiešām nepieciešams: 10 000 nav obligāts mērķis
Eksperti norāda, ka veselībai labumu dod arī būtiski mazāks soļu skaits nekā plaši ieteiktie 10 000. Svarīgāk par konkrētu skaitli ir regulāra kustēšanās.
Soļu skaitīšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā novērtēt ikdienas kustību apjomu, un tai nav vajadzīgs ne sporta klubs, ne īpašs inventārs. Pietiek biežāk izkustēties, kādu gabalu noiet kājām un lifta vietā izvēlēties kāpnes. Eksperti uzsver, ka veselībai labumu dod arī krietni mazāks soļu skaits nekā bieži minētie 10 000 dienā.
No kurienes radies skaitlis 10 000
Šis mērķis kļuvis par veselīga dzīvesveida simbolu, taču tas nav cēlies no zinātnieku ieteikumiem. Tas plašāk izplatījās līdz ar soļu skaitītāju un aktivitātes mērītāju popularitāti. Tas nenozīmē, ka mērķis ir slikts: daudziem veseliem pieaugušajiem 10 000 soļu ir ievērojama ikdienas fiziskā slodze. Tomēr 6000 vai 8000 soļu dienā nevajadzētu uzskatīt par pārāk maz vai par neveiksmi.
Ko rāda pētījumi
Pētījumi liecina, ka, palielinoties noieto soļu skaitam, pieaug arī ieguvums veselībai, taču pie lielāka soļu skaita papildu ieguvums kļūst mazāks. Kādā pētījumā konstatēts, ka cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma viszemākais mirstības risks bija saistīts ar 6000–8000 soļiem dienā, bet jaunākiem pieaugušajiem — ar 8000–10 000 soļiem. Tas nenozīmē, ka lielāks soļu skaits būtu kaitīgs; vienkārši pēc minētā apjoma sasniegšanas papildu soļi dod mazāku labumu.
Vēl kādā 2025. gadā publicētā pētījumā secināts, ka cilvēkiem, kuri dienā vidēji noiet 7000 soļu, ir mazāks sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta, demences, depresijas un kritienu risks nekā tiem, kuri noiet vidēji 2000 soļu. Ieguvumi bija novērojami jau no aptuveni 4700 soļiem dienā.
Kopumā svarīgāk par konkrētu skaitli ir kustēties regulāri un saglabāt labu pašsajūtu. Avota materiālā tālāk apskatīti arī jautājumi par to, kam pietiek ar 6000 soļiem un kam vajadzīgi 10 000, cik kaloriju patērē pastaigas laikā un kā palielināt slodzi, nekaitējot locītavām.
