Brazīlijā notiek prezidenta vēlēšanas — Bolsonaru un Lula gaida iespējama otrā kārta
Brazīlijas iedzīvotāji svētdien devās balsot prezidenta vēlēšanās, kurās sacenšas pašreizējais prezidents Lula da Silva un senators Flāvio Bolsonaru. Ja neviens kandidāts nesaņem vairāk par 50% balsu, otrā kārta notiks 25. oktobrī.
Svētdien Brazīlijā notika vēsturiskas prezidenta vēlēšanas, kurās galvenā cīņa risinājās starp pašreizējo prezidentu Luisu Inasiju Lulu da Silvu un senatoru Flāviju Bolsonaru. Vēlēšanas notiek laikā, kad vairākas Latīņamerikas valstis politiski novirzās uz labējo pusi, sekojot ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas kursam.
45 gadus vecais Bolsonaru ir bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls — Žairs pašlaik izcieš 27 gadu cietumsodu par mēģinājumu veikt valsts apvērsumu. Savukārt 80 gadus vecais Lula piedalās jau savā septītajā prezidenta vēlēšanu kampaņā un ir stiprinājis Brazīlijas attiecības ar Ķīnu.
Ja neviens no 12 prezidenta amata kandidātiem nesaņems vairāk par pusi balsu, divi vadošie kandidāti tiksies otrajā kārtā 25. oktobrī. Vēlēšanu dienā gandrīz 159 miljoni vēlētāju izvēlējās arī 27 štatu gubernatorus, štatu likumdevēju locekļus, visus 513 Kongresa apakšpalātas deputātus un 54 no 81 Senāta vietām.
Spiediens no ASV un iekšējās problēmas
Lula pirms balsošanas pauda pārliecību par uzvaru pirmajā kārtā, taču viņam jāstājas pretī ekonomiskai krīzei saistībā ar dzīves dārdzību un korupcijas skandālam, kurā iesaistīts tiesnesis, kas vadīja izmeklēšanu pret Žairu Bolsonaru. Lula vairākkārt brīdinājis par ASV iejaukšanās riskiem vēlēšanās — Trampa administrācija jau noteikusi augstus tarifus Brazīlijas eksportam, atsaukusi valsts vēstnieka vīzu un piemērojusi sankcijas pret minēto tiesnesi.
Flāvio Bolsonaru savukārt uzsver savu tuvību Baltajam namam, lai gan noliedz, ka viņa kampaņa saņēmusi ASV valdības atbalstu. Viņš solījis vērsties pret noziedzīgajām grupām un panākt izdevīgākus līgumus ar ASV, tostarp retzemju metālu nozarē. Viņa kampaņa ietver arī solījumu panākt tēva atbrīvošanu un atgriešanos politikā. Paša Bolsonaru reputāciju ēnojuši vairāki korupcijas apsūdzību gadījumi.
Vēlēšanu norise
Vēlēšanu iecirkņi slēdzās plkst. 17.00 pēc vietējā laika, un rezultātu apkopošana sākās drīz pēc tam. Amerikas Valstu organizācijas vēlēšanu novērošanas misija ziņoja, ka balsošana noritējusi raiti un drošos apstākļos, bet Brazīlijas Augstākās vēlēšanu tiesas priekšsēdētājs apstiprināja, ka nav konkrētu pazīmju par starptautisku iejaukšanos. Kopš elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanas 1990. gados Brazīlijā nav konstatēta nozīmīga vēlēšanu viltošana.
