Belfastā izplatīts adrešu saraksts; imigranti baidās par dzīvību
Sociālajos medijos izplatīts adrešu saraksts, kurā norādītas mājas, kur dzīvo imigranti. Vardarbības uzliesmojuma laikā daudzas ģimenes plāno pamest Belfāstu.
Belfastā notiekošās plašās vardarbības laikā sociālajos medijos sāka izplatīties adrešu saraksts. Tajā bija iekļautas desmitiem ielu visā pilsētā, un tās esot kopdzīvojamās mājas, kurās mitinās imigranti.
Jāzeps un Zālamans, abi no Eritrejas, ieradās Belfastā kā bēgļi. Viņiem tagad ir atļauja palikt, un viņi strādā pilnu slodzi. Viņi dzīvo tajā pašā ielā, kur atrodas viena no sarakstā norādītajām mājām. Jāzeps domāja, ka sarakstā ir viņu māja. “Tas acīmredzami ir domāts mums,” viņš teica. “Es nezinu, kā justies. Kad kaut kas ir par daudz, tu neko nejūti.” Jāzeps līdz šim Belfāstā jutās droši, bet tagad plāno doties prom. “Es nezinu, kur, uz kādu drošu vietu. Es plānoju savu bēgšanu.” Zālamans arī plāno pamest Belfāstu.
Kad žurnālisti runāja ar vīriešiem, piegāja balta sieviete un jautāja, vai viņi nav ieradušies saraksta dēļ. “Es esmu pārbijusies,” viņa teica. “Tas ir ļoti satraucoši, un es gribu raudāt. Es tikai gribēju pārliecināties, ka jūs viņiem netraucējat, jo viņi ir jauki.”
Pīters Dohertijs vada kopienas solidaritātes centru dienvidu Belfāstā. Trešdienas vakarā pie centra piebrauca mašīna. “Tā bija māte, viņa bija histērijā, raudāja,” viņš stāsta. “Es ieskatījos mašīnas aizmugurē – tur bija trīs bērni, viņi arī raudāja. Viņa teica, ka viņu māja ir iekļauta sociālo mediju ierakstā.” Bērni bija redzējuši ierakstu. “Viņa negribēja iet mājās. Bērni negribēja iet mājās.” Reaģējot uz ierakstu, kopienas locekļi klusi sāka pieskatīt savus kaimiņus.
Saraksts ir radījis bailes Belfāstas mazākumtautību kopienās. Pēdējo divu nakšu laikā notikuši vardarbīgi uzbrukumi. Trešdienas vakarā pūlis mēģināja uzbrukt viesnīcai, kurā mitinās patvēruma meklētāji, bet, nespējot to sasniegt policijas bloķētā ceļa dēļ, izcēlās sadursmes ar policistiem tuvējā ielā. Iepriekšējā naktī minoritāšu ģimenes tika padzītas no mājām, izlaupīti un nodedzināti uzņēmumi, aizdedzināti transportlīdzekļi.
Mohameds bēga no Sīrijas kara 2015. gadā; viņš paceļ bikšu staru, lai parādītu sprādziena radītu traumu uz apakšstilba. Viņa bērni ir dzimuši Belfāstā un runā ar Belfātas akcentu. Tagad viņš plāno pamest pilsētu vasarā, iespējams, pārcelties atpakaļ uz Sīriju vai Ēģipti. “Mēs neesam tādi kā šis puisis [aizdomās turamais par naža uzbrukumu],” viņš teica. “Mēs tikai meklējam jaunu dzīvi.”
Sultāns, kura ģimenei piederēja veikals, kas tika nodedzināts, sacīja: “Tas ir nepareizi. Tas viss noticis ar nevainīgiem cilvēkiem. Veikals nodega. Nodega arī dažas mājas.”
Kfloums Teklijs Kassa tika evakuēts no dzīvokļu bloka virs veikaliem, kad veikals tika aizdedzināts. Viņš bija spiests bēgt kopā ar sievu un divus mēnešus veco meitu. “Tas ir ļoti grūti,” viņš teica. “Mana sieva bija ļoti nobijusies. Tā nav cilvēcība.”
Šīs nedēļas vardarbība ir atklājusi rasismu Ziemeļīrijā. Pērn rasistiski incidenti bija visaugstākajā reģistrētajā līmenī un tagad pārsniedz sektantiskus incidentus. “Mēs kaut ko gaidījām,” sacīja Kašifs Akrams no Belfāstas islāma centra. “Mēs kaut ko gaidām katru vasaru kopš 2024. gada augusta.” Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā kāds mēģināja iekļūt centrā, izsita logu un iemeta aizdedzinošu ierīci. “Tas ir gandrīz tā, it kā tas būtu atļauts. Imigrantu un musulmaņu dehumanizācija ir notikusi pastāvīgi.” Viņš arī teica, ka galēji labējie politiķi ir normalizējuši vardarbību un bailes no imigrācijas.
Tims Magovans no 174 Trust, kas strādā, lai veidotu attiecības starp vietējiem un imigrantiem, sacīja, ka bēgļu angļu valodas nodarbība otrdien bija jāpārtrauc, un cilvēki, kuri tika padzīti no mājām, nākuši pēc drēbēm uz labdarības organizāciju. “Lielākā daļa krāsaino cilvēku, kurus es pazīstu, ir stāsti,” viņš teica. “Pašlaik mūsu kopienās dzīvo tikai 3% krāsaino cilvēku. Mums ir arī kultūra, kas būtībā ir saistīta ar dalīšanu.”
