Austrālijā kritušās mājokļu cenas var pasargāt hipotēkas ņēmējus no jaunas procentu likmju celšanas

Austrālijas Rezervju bankas (RBA) vadītāja Mišela Boloka atzinusi, ka mājokļu tirgus pēc šī gada februārī, martā un maijā veiktajām procentu likmju paaugstināšanām atdzisis vairāk, nekā centrālā banka bija gaidījusi. Pēc viņas vārdiem, to daļēji izraisījuši nesenie budžeta grozījumi nekustamā īpašuma nodokļu jomā, kā arī vispārējs mājokļu tirgus noskaņojuma pasliktinājums.

Lai gan RBA valde šonedēļ sanāksmē formāli nelems par mājokļu cenu atbalstīšanu, ekonomisti norāda, ka bankas amatpersonas ņems vērā tirgus atdzišanu, lemjot par turpmāko procentu likmju politiku. Barrenjoey ekonomists Džonatans Makmenamins prognozē, ka RBA gan mazinās mājokļu tirgus lomu diskusijā, gan izmantos to kā argumentu ilgākai likmju iesaldēšanai.

Divi ietekmes veidi

Lai gan tiešas mehāniskas saiknes starp mājokļu cenām un monetāro politiku nav, centrālā banka seko līdzi netiešajai ietekmei uz ekonomiku. Pirmkārt, tā sauktais "bagātības efekts" — kad cenas pieaug, cilvēki jūtas turīgāki un tērē vairāk, un otrādi. Otrkārt, "apgrozījuma efekts" — aktīvākā tirgū vairāk māju maina īpašniekus, kas palielina pieprasījumu pēc precēm, piemēram, sadzīves tehnikas.

Krītošas cenas varētu bremzēt arī jaunu māju būvniecību, lai gan daļa ekonomistu uzskata, ka šo efektu mazina valsts mēroga centieni palielināt mājokļu piedāvājumu. Westpac galvenā ekonomiste Lūsija Elisa uzskata, ka tirgus vājums apstiprina, ka pašreizējā 4,35% bāzes likme jau ir "pietiekami stingra".

Tomēr Challenger galvenais ekonomists Džonatans Kērnss norāda, ka mājokļu tirgus problēmas RBA lēmumus ietekmēs tikai nedaudz, jo inflācija joprojām ir augsta. Viņš pieļauj, ka jauns likmju kāpums vēl var būt nepieciešams. Bolokas ieskatā galvenais jautājums ir, vai inflācijas mērķa — 2,5% nākamo 12–18 mēnešu laikā — sasniegšanai pietiks ar šī gada trim likmju paaugstinājumiem, vai būs jādara vairāk.