ASV sūtnis NATO aicina pārvietot spēkus uz austrumiem, ASV pārskatot karaspēka klātbūtni Eiropā

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers (Matthew Whitaker) pirmdien, 12. oktobrī, Varšavā notiekošajā drošības forumā (Warsaw Security Forum) aicināja modernizēt Ziemeļatlantijas alianses militāro infrastruktūru, lai spēkus un tehniku varētu pārvietot no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, “kur mēs sagaidītu jebkuru turpmāku konfliktu”. Viņa teiktais izskanēja brīdī, kad ASV pārskata savu karaspēka izvietojumu Eiropā, un tas var ietekmēt kontinenta drošības plānošanu.

Eiropa ASV prioritāšu sarakstā

Vitakers sacīja, ka Eiropa ASV stratēģiskajās prioritātēs ir ceturtajā vietā aiz iekšzemes drošības, Rietumu puslodes un Klusā okeāna reģiona. Kā jomas, kurām jāpievērš uzmanība notiekošās ASV spēku izvietojuma un bāzu pārskatīšanas ietvaros, viņš minēja novecojušas militārās bāzes, degvielas piegādes ķēdes un līgumus par amerikāņu karavīru izvietošanu Eiropā.

Viņš uzsvēra militārās mobilitātes nozīmi un pārvietošanos “no rietumiem uz austrumiem”, atsaucoties uz sarunām ar ES aizsardzības komisāru Andriju Kubiliusu. Eiropas amatpersonas brīdina, ka Krievija līdz desmitgades beigām varētu būt gatava uzbrukt kādai NATO valstij.

Vitakers nepaziņoja par lēmumiem pārvietot vai izvest ASV spēkus, taču skaidri norādīja, ka Vašingtona pārvērtē savas globālās saistības, lai neizkliedētu militāros resursus pārāk plaši. “Lielvarām parasti ir radušās problēmas, kad tās pārspīlē savas iespējas,” viņš teica, piebilstot, ka prezidents Donalds Tramps vēlas redzēt sabiedrotos “spējīgus, nevis atkarīgus”. “ASV neatkāpjas. Mēs tikai lūdzam jūs spert soli uz priekšu,” viņš sacīja.

Kritika par izdevumiem aizsardzībai

Vitakers kritizēja valstis, kas nepilda aizsardzības izdevumu saistības. Viņš atklāja, ka nesen Čehijas politiskajiem līderiem nodevis “ļoti stingru vēstījumu”. Čehijas aizsardzības izdevumi šogad ir aptuveni 1,8 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir zem pašreizējā NATO 2 % mērķa. Eiropas valdībām jāturpina stiprināt bruņotos spēkus, jo kontinentam joprojām trūkst daudzu aizsardzībai nepieciešamo spēju, uzskata Vitakers.

Kubilius savukārt uzsvēra nepieciešamību mazināt Eiropas militāro atkarību no Vašingtonas un minēja ES pūliņus izstrādāt pašai savu pretdronu aizsardzību, satelītsakarus un novērošanas spējas. Polijas prezidenta padomnieks Marcins Pšidačs (Marcin Przydacz) aicināja Rietumeiropas sabiedrotos paātrināt izdevumus aizsardzībai un norādīja, ka par Eiropas kolektīvo aizsardzību jāatbild NATO, nevis ES.