Aptaujas: demokrāti pirms starpposma vēlēšanām apsteidz republikāņus par desmit procentpunktiem
Jaunākie aptauju dati liecina, ka amerikāņu simpātijas arvien vairāk sveras uz demokrātu pusi, savukārt prezidenta Donalda Trampa reitings ir sasniedzis viņa politiskās karjeras zemāko punktu. Situācija rada bažas republikāņiem, kuriem novembrī jāaizstāv vairākums abās Kongresa palātās.
Pirms novembrī gaidāmajām ASV Kongresa starpposma vēlēšanām aptauju dati iezīmē arvien izteiktāku demokrātu pārsvaru. Saskaņā ar "Gallup" apkopotajiem datiem par 2026. gada pirmo ceturksni, 49% amerikāņu sevi pieskaita demokrātiem vai demokrātiem simpatizējošiem neatkarīgajiem, kamēr republikāņu pusē ir 39% - atšķirība desmit procentpunktu apmērā, kāda nav novērota kopš 2015. gada.
Pārmaiņas notikušas gada laikā
Vēl 2025. gada pirmajā ceturksnī abas partijas bija praktiski līdzsvarā - katru atbalstīja 45% amerikāņu, ieskaitot tai labvēlīgos neatkarīgos. Kopš tā laika demokrātu atbalsts pakāpeniski audzis, bet republikāņu - sarucis. "Gallup" norāda, ka neatkarīgo vēlētāju noskaņojumu būtiski ietekmē tas, kā sabiedrība vērtē pie varas esošās partijas darbu, un šīs pārmaiņas sakrīt ar Trampa atrašanos Baltajā namā.
Zems personīgais reitings
Arī "Reuters"/Ipsos aptauja liecina par grūtībām - Trampa darbu pozitīvi vērtē vien 33% amerikāņu, kas ir zemākais rādītājs viņa politiskajā karjerā un jau trešā aptauja pēc kārtas ar līdzīgi zemu rezultātu. Neapmierinātība īpaši izteikta ekonomikas jautājumos - 71% aptaujāto, tostarp apmēram četri no desmit republikāņiem, nav apmierināti ar to, kā prezidents risina dzīves dārdzības problēmu. Vairākas nedēļas pēc kārtas vēlētāji arī biežāk uzskata, ka labākas idejas ekonomikas jomā ir tieši demokrātiem.
Atšķirīga vēlētāju mobilizācija
Aptauja liecina arī par atšķirīgu vēlētāju aktivitātes līmeni - 46% demokrātu norādīja, ka ir ļoti ieinteresēti piedalīties vēlēšanās, salīdzinot ar 31% republikāņu. Ja Kongresa vēlēšanas notiktu tagad, 36% neatkarīgo balsotu par demokrātu, bet 22% - par republikāņu kandidātu.
Analītiķi gan uzsver, ka pašreizējais noskaņojums vēl negarantē demokrātu uzvaru novembrī - iznākumu ietekmēs arī konkrētie kandidāti, vēlētāju aktivitāte un situācija atsevišķos vēlēšanu apgabalos. Tomēr kopainā republikāņiem, kuriem jāaizstāv vairākums abās Kongresa palātās, ir pamats bažām.
