Anglijā plāno līdz 2036. gadam līdz 10 % palielināt bioloģiski apsaimniekoto zemi

Lielbritānijas valdība publicējusi jaunu plānu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Anglijā: mērķis ir panākt, ka līdz 2036. gadam bioloģiski apsaimnieko 10 % valsts lauksaimniecības zemes. Šobrīd šis īpatsvars ir 3,4 %, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Nozares organizācijas atzinīgi vērtē ieceri, taču jautā, no kā tiks segtas pārejas izmaksas.

Ko paredz plāns

Dokuments tapis vairāk nekā trīs gadus. Kā būtisku iespēju tas min publisko iepirkumu, piemēram, skolās un slimnīcās. Valdībai jau ir ilgtermiņa mērķis, ka 10 % publiskā sektora pārtikas izdevumu jānovirza produktiem, kas atbilst augstākiem vides standartiem. Plānā teikts, ka bioloģiskā nozare var tam palīdzēt.

Vides sekretāre Andžela Īgla (Angela Eagle) sacīja, ka bioloģiskā lauksaimniecība nav uzskatāma par nišu, un plāns paredz atbalstīt gan jau esošos ražotājus, gan palīdzēt citiem izlemt, vai šāds modelis derētu viņu saimniecībām.

Palīdzības trūkums pārejai Salīdzinājumam: Francijā bioloģiski apsaimnieko 10,4 % zemes, un tā līdz 2027. gadam vēlas sasniegt 18 %. Bioloģisko dārzeņu piegādes uzņēmuma Riverford vadītājs Robs Hovards (Rob Haward) norādīja, ka iepriekšējais šāda veida plāns Anglijā publicēts pirms vairāk nekā diviem desmitgadēm.

Bažas par finansējumu

Hovards publisko iepirkumu mazām bioloģiskajām saimniecībām nodēvēja par grūti pieejamu un uzsvēra, ka nozarei vajadzīgs valdības atbalsts, tostarp dotācijas. Septembrī valdības Ilgtspējīgas lauksaimniecības stimulu shēmas (SFI) 2026. gada līdzekļi tika izsmelti sešu stundu laikā, un tūkstošiem lauksaimnieku palika bez atbalsta. Bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas Soil Association pārstāvis Gareta Morgans (Gareth Morgan) aicināja shēmu steidzami atkal atvērt.

Lauksaimnieku tīkla Nature Friendly Farming Network vadītājs Mārtins Lainess (Martin Lines) norādīja, ka ar valsts naudu vien nepietiks; vajadzīgi arī privātie ieguldījumi un godīgākas cenas ražotājiem. Nacionālā lauksaimnieku savienība plānu nodēvēja par pozitīvu soli.

Morgans piebilda, ka bioloģiskās saimniecības ir noturīgākas pret ārkārtēju laiku un nav atkarīgas no mēslojuma cenām, kas šogad pieaugušas saistībā ar karu Irānā.