„airBaltic” glābšanai nepieciešami vēl 225 miljoni eiro, valdība sola papildu 30 miljonus

Latvijas nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” atkal saskārusies ar nopietnām finanšu grūtībām un cenšas panākt vienošanos ar kreditoriem par savas maksātspējas nodrošināšanu. Par uzņēmuma tālāko virzību lielā mērā izšķirsies pirmdien paredzētajā aizdevēju sapulcē.

Lidsabiedrība vēlas atlikt divus tuvākos procentu maksājumus, pieskaitot tos aizdevuma pamatsummai — pirmais no tiem, gandrīz 14 miljonu eiro apmērā, bija jāveic jau piektdien. Lai stabilizētu finanšu stāvokli un nodrošinātu ilgtermiņa rentabilitāti, uzņēmumam nepieciešami 225 miljoni eiro pagaidu finansējuma, kā arī papildu 100 miljoni eiro jauna pašu kapitāla. Daļu esošo obligāciju plānots konvertēt uzņēmuma kapitāldaļās. Kopš gada sākuma „airBaltic” obligāciju tirgus vērtība kritusies par aptuveni 80%.

Valsts gatava palielināt atbalstu

Lai gan iepriekš valdība norādīja, ka jauns valsts finansējums lidsabiedrībai nav nepieciešams, piektdien ministri slēgtā sēdē nolēma lūgt Saeimai atļauju pagarināt jau piešķirtā 30 miljonu eiro aizdevuma atmaksas termiņu līdz gada beigām. Turklāt valdība vēlas saņemt tiesības piedalīties jaunajā pagaidu finansējumā, iespējams, ieguldot vēl 30 miljonus eiro — apmērā, kas atbilst valstij jau piederošajai obligāciju daļai.

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēris, ka valsts nedrīkst kļūt par vienīgo lidsabiedrības finansētāju un ka arī privātajiem investoriem jāuzņemas sava daļa. Viņaprāt, „airBaltic” maksātnespēja būtu vissliktākais no iespējamajiem risinājumiem, un pašlaik esot pēdējā reālā iespēja uzņēmumu izglābt. Kulbergs atzinis, ka viņa nostāja mainījusies kopš pavasara, kad viņa vadītā partija neatbalstīja tolaik piedāvāto 30 miljonu eiro aizdevumu informācijas trūkuma dēļ — tagad esot izstrādāts jauns biznesa plāns.

Plānota flotes samazināšana

Jaunais biznesa plāns paredz arī būtisku izmaksu samazināšanu un flotes sarukšanu — līdz gada beigām lidmašīnu skaitu plānots samazināt no 54 līdz 36. Aviācijas nozares arodbiedrība brīdina, ka šāda mēroga optimizācija var novest pie darbavietu zaudēšanas līdz pat trešdaļai darbinieku.

Atgādinām, ka 2024. gadā „airBaltic” flotes paplašināšanai piesaistīja 380 miljonus eiro ar 14,5% likmes obligācijām, no kurām 50 miljonu eiro vērtībā iegādājās arī Valsts kase. Uzņēmuma turpmākā darbība tagad atkarīga no tā, vai izdosies vienoties ar esošajiem kreditoriem un piesaistīt nepieciešamo jauno finansējumu.