Zinātnieki saskata saikni starp paātrinātu organisma novecošanos un vēzi jauniešiem
Jauns pētījums liecina, ka pieaugošais vēža gadījumu skaits jauniešu vidū varētu būt daļēji saistīts ar paātrinātu bioloģisko novecošanos. Pētnieki uzsver, ka atklājums vēl neapstiprina tiešu cēloņsakarību.
Zinātnieki, analizējot lielus veselības datu apjomus, atklājuši iespējamu saikni starp cilvēka bioloģisko vecumu un risku saslimt ar vēzi jaunākā vecumā. Bioloģiskais vecums raksturo, cik ātri organisms faktiski noveco neatkarīgi no kalendārā jeb hronoloģiskā vecuma.
Pētījumā izmantoti dati par vairāk nekā 150 000 cilvēku no Apvienotās Karalistes Biobankas datubāzes, kā arī no ASV programmas "All of Us". Pētnieki pārbaudīja asins marķierus, kas raksturo bioloģisko vecumu, izmantojot tā dēvēto PhenoAge modeli, kas salīdzina cilvēka veselības rādītājus ar tipisku novecošanās gaitu.
Rezultāti
Izrādījās, ka tiem, kuru organisms bioloģiski noveco straujāk, ir lielāks agrīna vēža risks — dažās grupās šis risks bijis pat par aptuveni 15% augstāks nekā cilvēkiem ar "jaunāku" bioloģisko profilu. Visciešāk paātrināta novecošanās saistīta ar plaušu, gremošanas sistēmas un dzemdes vēzi. Papildus konstatēts, ka arī imūnsistēmas un taukaudu novecošanās pazīmes asinīs var būt saistītas ar noteiktiem vēža veidiem.
Jau iepriekš zināms, ka pēdējos gados pieaug tādu vēža veidu kā krūts, kolorektālā un nieru vēža gadījumu skaits cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam, un zinātnieki cenšas noskaidrot, vai to izraisa dzīvesveids, vides ietekme vai izmaiņas organismā.
Piesardzīgs secinājums
Pētnieki tomēr uzsver, ka rezultāti vēl nav galīgi. Bioloģiskā vecuma noteikšanas metodes ir salīdzinoši jaunas, un dažādi testi var uzrādīt atšķirīgus rezultātus. Nav arī skaidrs, vai paātrināta novecošanās pati par sevi izraisa vēzi, vai arī abas parādības ir saistītas ar kopīgiem riska faktoriem. Bioloģiskā vecuma noteikšana varētu nākotnē kļūt par noderīgu instrumentu vēža riska izvērtēšanā, taču pagaidām šī izpēte ir tikai sākumstadijā.
