Zimbabvieši pēc bēgšanas no ksenofobijas Dienvidāfrikā cīnās atjaunot dzīvi dzimtenē
Zimbabvieši, kas atgriezušies dzimtenē, bēgot no ksenofobijas Dienvidāfrikā, saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām un ierobežotu atbalstu, mēģinot sākt dzīvi no jauna.
Daudzi Zimbabves pilsoņi, kuri bija devušies uz Dienvidāfriku darba meklējumos, tagad ir spiesti atgriezties dzimtenē pēc tam, kad kļuvuši par ksenofobiskas naidīgas attieksmes mērķi. Atgriezušies Zimbabvē, viņi saskaras ar jaunu izaicinājumu — mēģinājumu no jauna izveidot dzīvi valstī, kuru savulaik pameta, cerot uz labākām iespējām.
Ekonomiskas grūtības
Atgriezušos cilvēku situāciju apgrūtina smaga ekonomiskā realitāte. Daudziem nav stabilu ienākumu avotu, un iespējas atrast darbu vai citus iztikas līdzekļus ir ierobežotas. Tas, ko viņi bija ieguvuši, strādājot Dienvidāfrikā, lielā mērā ir zaudēts līdz ar piespiedu atgriešanos.
Ierobežots atbalsts
Viens no galvenajiem šķēršļiem atgriešanās procesā ir nepietiekams atbalsts, ko atgriezušies saņem no valsts vai citām institūcijām. Bez pietiekama atbalsta mehānisma daudziem no viņiem nākas paļauties tikai uz saviem spēkiem, mēģinot atrast mājokli, darbu un stabilitāti.
Situācija atspoguļo plašāku problēmu, ar ko saskaras migranti reģionā — ekonomiskā nestabilitāte un sociālā spriedze var novest pie piespiedu pārvietošanās, taču atgriešanās dzimtenē ne vienmēr nozīmē vieglāku dzīvi. Zimbabvieši, kas tagad atrodas atpakaļ savā valstī, saskaras ar nenoteiktu nākotni, mēģinot pārvarēt gan ekonomiskās, gan sociālās sekas, ko atstājusi piespiedu pārcelšanās.
