Ziemeļkoreja nedēļas laikā izšauj otro ballistisko raķeti
Ziemeļkoreja trešdien veikusi otro ballistiskās raķetes izmēģinājumu nepilnas nedēļas laikā, ko vērtē kā protestu pret gaidāmajām Dienvidkorejas un ASV militārajām mācībām. Dienvidkoreja un Japāna pastiprinājušas gatavību, bet ANO Drošības padomes rezolūcijas šādas darbības aizliedz.

Ziemeļkoreja trešdien no austrumu piekrastes Vonsanas apgabala ap pulksten 6 no rīta izšāvusi ballistisko raķeti, kas nolidojusi vairāk nekā 700 kilometrus, liecina Dienvidkorejas Apvienotā štāba priekšnieku komitejas dati. Palaišanu fiksējusi arī Japānas Aizsardzības ministrija, norādot, ka ierocis nokritis ūdeņos ārpus Japānas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritorijā starp Korejas pussalu un Japānu.
Šis ir jau otrais šāda veida izmēģinājums nepilnas nedēļas laikā — pirmais notika 6. augustā, kad tika konstatēta īsa darbības rādiusa ballistiskās raķetes palaišana. Tā bija pirmā Ziemeļkorejas ballistisko ieroču testēšana kopš jūnija beigām. Analītiķi norāda, ka jaunākie testi, visticamāk, saistīti ar Dienvidkorejas un ASV militārajām mācībām "Ulchi Freedom Shield", kuras sāksies 17. augustā un kuras Phenjana uzskata par iebrukuma mēģinājumu.
Dienvidkorejas armija paziņojusi, ka ir gatava atvairīt jebkuru Phenjanas provokāciju sadarbībā ar ASV. Dienvidkorejas Nacionālās drošības padome raķešu palaišanas nosaukusi par "provokācijas aktiem" un aicinājusi Ziemeļkoreju tos nekavējoties pārtraukt. Japānas aizsardzības ministrs Šindziro Koizumi paziņojis, ka Japāna caur savām vēstniecībām Pekinā izteikusi asu protestu, uzsverot, ka šāda darbība apdraud Japānas iedzīvotāju drošību.
Vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas aizliedz Ziemeļkorejai ballistisko raķešu palaišanu, taču kopš Kima Čenuna un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunu izjukšanas 2019. gadā valsts ir turpinājusi paplašināt savu kodolieroču un raķešu arsenālu. Eksperti uzskata, ka Kims ar lielāku arsenālu cer panākt ASV piekāpšanos, piemēram, starptautisko sankciju atvieglošanu. Pēdējos gados Ziemeļkoreja arī padziļinājusi sadarbību ar Krieviju, sniedzot tai karaspēku un munīciju kara vešanai pret Ukrainu, kā arī nostiprinājusi attiecības ar Ķīnu — jūnijā Phenjanu pirmo reizi septiņos gados apmeklēja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.

