Zelta vīzu jautājums nav atrisināts arī pēc jaunā Imigrācijas likuma spēkā stāšanās
Lai gan septembrī spēkā stājās jaunais Imigrācijas likums, pie kā Saeima strādāja vairāk nekā četrus gadus, diskusijas par tā dēvētajām zelta vīzām turpinās, un šajā jautājumā vienojas pat citos gadījumos nesaskanīgi politiskie spēki.
Šā gada septembra vidū spēkā stājās jaunais Imigrācijas likums, pie kā izstrādes Saeima strādāja vairāk nekā četrus gadus. Tomēr ar likuma pieņemšanu diskusija par imigrācijas politiku nav noslēgusies.
Joprojām politiķu dienaskārtībā ir tā dēvētās "zelta vīzas" — termiņuzturēšanās atļaujas, kuras ārvalstnieki var saņemt apmaiņā pret investīcijām Latvijas ekonomikā. LTV raidījums "de facto" norāda, ka tieši šis jautājums ir viens no retajiem gadījumiem, kad savstarpēji sabiedrojas tādi politiskie spēki, kuriem citās jomās vienprātību atrast neizdodas.
Diskusija turpinās
Saistībā ar šo tēmu izskan arī ideja par tā dēvēto biznesa imigrāciju — piedāvājumu, kas saistīts ar politiķa Ata Kulberga vārdu un paredz iespēju ārvalstu uzņēmējiem iegūt Latvijas nodokļu rezidenta statusu abonēšanas veidā.
Jautājums par investīciju uzturēšanās atļaujām Latvijā politiskajā dienaskārtībā saglabājas jau vairākus gadus. Tas skar gan valsts drošības apsvērumus, gan ekonomiskās intereses piesaistīt ārvalstu kapitālu Latvijas tautsaimniecībai. Neraugoties uz jaunā regulējuma pieņemšanu, domstarpības par konkrētiem nosacījumiem, ar kādiem šāda imigrācija būtu pieļaujama, nav novērstas, un tēma joprojām raisa politisku interesi dažādās partijās.
