Zelenskis palielina armijas algas un meklē jaunus ārvalstu karavīrus

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apstiprinājis, ka valsts cels militārpersonu algas un centīsies piesaistīt vairāk karavīru no ārvalstīm, jo armija saskaras ar personāla trūkumu pēc četru gadu kara ar Krieviju. Zelenska valdība maijā paziņoja, ka pētīs iespējamos pasākumus militārpersonu skaita palielināšanai pēc sarunu par kara izbeigšanu strupceļa. "Mēs vienojāmies par to, kā palielināt mūsu aizsardzības finansiālo noturību un Ukrainas armijas tālāku transformāciju," sacīja Ukrainas prezidents piektdien pēc tikšanās ar galvenajiem ministriem. "Ministru kabinets apstiprinās konkrētu mehānismu, un valdībai jāsāk pirmie jaunie maksājumi jau jūnijā," viņš piebilda.

Ukraina ir saņēmusi 90 miljardu eiro (104 miljardu ASV dolāru) aizdevumu no ES, kas ļauj valdībai palielināt aizsardzības izdevumus līdz rekordlielam 4,4 triljonu hrivnu (97 miljardu ASV dolāru) apmēram šogad. Aizdevuma nauda sāks pienākt šomēnes. Zelenskis teica, ka viņa valdība paaugstinās pamatalgu militārpersonām par vienu trešdaļu līdz 30 000 hrivnu (700 ASV dolāru) mēnesī. Šis solis bija vērsts uz to, lai sasniegtu valsts vidējo mēnešalgu, kas kara laikā ir nepārtraukti augusi darbinieku trūkuma dēļ, norādīja militārie analītiķi un ekonomisti. Kājnieki, kas karo frontes līnijā, saņems vidējo mēnešalgu 300 000 hrivnu (apmēram 7000 ASV dolāru), salīdzinot ar pašreizējiem 100 000 līdz 150 000 hrivnu. Viņiem tiks piedāvāts arī jauns fiksēta termiņa līgums uz 10, 14 vai 24 mēnešiem kaujas pienākumiem.

Kijeva vēlas arī piesaistīt vairāk ārvalstu karavīru. "Es esmu devis norādījumus radīt ievērojami vairāk iespēju ārvalstu brīvprātīgo vervēšanai Ukrainas armijā, un šajā ziņā būs vairāk vervēšanas kanālu," sacīja Zelenskis. Kopš kara sākuma Ukrainas armijā ir iestājušies aptuveni 10 000 ārvalstu brīvprātīgo no vairāk nekā 70 valstīm, liecina Ukrainas militāro izdevumu aplēses.

ES 27 valstu vēstnieki piektdien vienojās virzīt uz priekšu sarunas par Ukrainas un Moldovas dalību ES, un pirmā sarunu fāze sāksies pirmdien. Zelenskis ir izvirzījis dalību ES par galveno stratēģisko mērķi. Telegrammā viņš pateicās ES un tās līderiem "par šo spēcīgo soli Eiropai" un piebilda: "Ukraina dara visu nepieciešamo, un ir svarīgi, ka ES arī tur savu vārdu."

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka Ukrainas pieaugošie dronu triecieni Krievijai ir vērsti uz "apjukuma radīšanu" un ekonomikas bojāšanu. Ukraina pēdējos mēnešos ir veikusi uzbrukumus arvien dziļāk Krievijas teritorijā, regulāri triecot naftas pārstrādes rūpnīcām un eksporta centriem. "Viņu mērķis ir radīt šķelšanos Krievijas sabiedrībā, sēt apjukumu un nodarīt ekonomiskus zaudējumus," Krievijas prezidents teica karavīriem piektdienas tikšanās laikā Kremlī. "Taču viņiem tas neizdosies." Šie komentāri izskanēja dažas stundas pēc tam, kad Kijeva paziņoja, ka ir triekta liela naftas pārstrādes rūpnīca vairāk nekā 1000 km (apmēram 620 jūdžu) attālumā no frontes līnijas. Putins atzina, ka Ukrainas triecieni ir nodarījuši "ekonomiskus zaudējumus", taču apgalvoja, ka "viss tiek ātri atjaunots". Krievijas Brjanskas apgabala gubernators paziņoja, ka piektdienas dronu triecienā viens cilvēks gājis bojā un viens ievainots, bet Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības vienības 12 stundu laikā notriekušas 185 Ukrainas dronus. Reģiona ģenerālštābs, atsaucoties uz Krievijas ziņu aģentūrām, paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības vienības iznīcinājušas 62 dronus, bet nenorādīja laika periodu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 185 dronu pārtveršanu laikā no pulksten 8 līdz 20 pēc Maskavas laika aptuveni divpadsmit reģionos, lielākoties Centrālajā Krievijā.

Lielbritānija piektdien paziņoja, ka līdz 2027. gadam tiks ieviests pilnīgs aizliegums Krievijā ražotai dīzeļdegvielai un reaktīvajai degvielai, nosakot termiņu pagaidu licences izbeigšanai Krievijas naftas produktiem. Lielbritānija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka turpinās atļaut importēt no Krievijas jēlnaftas trešajās valstīs rafinētu dīzeļdegvielu un reaktīvo degvielu, atliekot iepriekš paziņoto aizliegumu, atsaucoties uz piegādes problēmām, ko izraisījis karš Irānā. Valdība norādīja, ka esošās sankcijas netiek atceltas, bet tiek pakāpeniski ieviestas jaunas sankcijas. Piektdien Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrija paziņoja, ka pagaidu licence šī aizlieguma pakāpeniskai ieviešanai beigsies līdz 1. janvārim.