Zelenskis kritizē Trampa vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas eksportu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizējis ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par vienošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas ļautu Krievijai eksportēt dīzeļdegvielu uz ASV un citiem tirgiem. Zelenskis norādīja, ka šāds solis stiprina Maskavu laikā, kad Kijiva un Vašingtona meklē veidus, kā izbeigt karu. Kritika izskanēja piektdien, kamēr Ukrainas delegācija Floridā tikās ar ASV pārstāvjiem.

Zelenska pārmetumi

Zelenskis stāstīja, ka Ukrainas sarunu komanda Floridā apspriež ar amerikāņiem kara izbeigšanu vai vismaz pamiera panākšanu. Tajā pašā laikā Tramps runājis ar Putinu, un tika panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas eksportu. Ukrainas prezidents to nosauca par papildu finansējumu karam un norādīja, ka tas Putinam dod iespēju karu paplašināt. Viņš teica, ka nav zināms, vai runa ir par miljoniem vai miljardiem, taču līdzekļi tiks izmantoti karam pret Ukrainu.

Ko paredz vienošanās

Pēc Trampa teiktā, Krievija nekavējoties piegādās vairāk nekā 300 000 tonnu dīzeļdegvielas. Novembrī paredzētas vēl 500 000 tonnu, pēc tam miljons tonnu, bet atkarībā no naftas pārstrādes rūpnīcu stāvokļa vēlāk varētu sekot vēl trīs miljoni tonnu. Tramps dīzeļdegvielas cenu samazināšanu ASV lauksaimniekiem, lopkopjiem un kravu pārvadātājiem nosauca par savu lielāko prioritāti.

ASV Finanšu ministrija piešķīrusi pagaidu atļauju, kas līdz 2027. gada 7. aprīlim ļauj Krievijas dīzeļdegvielu pārdot, piegādāt un importēt, neraugoties uz sankcijām. Pērn Krievija mēnesī saražoja ap septiņiem miljoniem tonnu, bet kopš tā laika jauda samazinājusies aptuveni uz pusi.

Pretrunīgs fons

Trampa solis izceļas arī tāpēc, ka pērn mēnesi viņš parakstīja Kongresa pieņemtu likumu, kas dod plašas pilnvaras noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Tajā pašā laikā ASV tuvojas starpvēlēšanas, un Tramps izjūt iekšpolitisku spiedienu augošo degvielas cenu dēļ.

G7 valstis 2. oktobrī ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras starpniecību vienojās tirgū laist 100 miljonus barelu naftas un naftas produktu rezervju četru mēnešu laikā, liela daļu dīzeļdegvielas — jau pirmajās 20 dienās. Eiropas Komisijas pārstāve Paula Pinho noliedza, ka tas darīts ASV draudu dēļ.