Zelenskis: ASV kavē Ukrainai apmaksāto «Patriot» raķešu piegādi

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 19. oktobrī paziņojis, ka ASV Aizsardzības ministrija kavē Ukrainas aizsardzībai kritiski svarīgu ieroču piegādes, lai gan politiskās vienošanās par tām jau panāktas. Pārmetumi izskanējuši dienā, kad Krievija pēc masveida raķešu un dronu uzbrukuma bija smagi bojājusi Ukrainas energoapgādi, tāpēc pretgaisa aizsardzības stiprināšana kļuvusi īpaši aktuāla.

Ko saka Kijiva

Pēc Krievijas uzbrukuma Zelenskis sasauca sanāksmi par situāciju reģionos, energoinfrastruktūras atjaunošanu un pretgaisa aizsardzību. Viņš norādīja, ka vairākas vienošanās ar partneriem joprojām nav īstenotas, un kavēšanās esot ASV Aizsardzības ministrijas līmenī. Prezidents uzdeva aizsardzības ministram, ārlietu ministram un prezidenta biroja pārstāvjiem steidzami risināt šo jautājumu ar partneriem.

Izdevums «The Kyiv Independent», atsaucoties uz augsta līmeņa Ukrainas amatpersonu un diviem militārpersonām, ziņo, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets kavē lielas «Patriot» pārtvērējraķešu partijas piegādi. Anonīmā amatpersona izdevumam teikusi, ka līgumi atrodas uz Hegseta galda, bet viņš tos neparakstot, un ka sabiedrotie par raķetēm jau samaksājuši. Daļu bruņojuma pērk NATO koordinētās iniciatīvas PURL ietvaros, kurā sabiedrotās valstis finansē ASV ražotu ieroču iegādi Ukrainai.

Zelenskis 18. oktobrī intervijā aģentūrai «Bloomberg» sacīja, ka Vašingtona apstiprinājusi tikai daļu jau apmaksāto raķešu piegādes un ka šobrīd mēnesī tiek piegādātas aptuveni 12 «Patriot» raķetes, kas ir ievērojami mazāk nekā agrāk. Ukrainas amatpersonām ir aizdomas, ka kavēšanās varētu būt politiska spiediena līdzeklis.

ASV valdības pārstāvis šos apgalvojumus noraidījis kā nepatiesus. NATO pārstāvis norādījis, ka PURL ietvaros piegādes turpinās, tostarp tiek sūtīts pretgaisa aizsardzības aprīkojums.

Starlink ierobežojumi un uzbrukuma sekas

Zelenskis minējis arī problēmas ar satelītsakaru sistēmām «Starlink» un «Starshield». Atsevišķos frontes posmos to darbība tiek pārtraukta, kad transportlīdzekļi vai droni pārvietojas ar aptuveni 130–161 km/h ātrumu, kas apgrūtina loģistiku un dažu dronu izmantošanu. Pakalpojuma darbība sākta atjaunot, taču problēmas nav pilnībā atrisinātas.

Krievijas uzbrukumā naktī uz 19. oktobri cietušas 28 elektroapakšstacijas un citi energoobjekti. Krievija raidīja 16 ballistiskās raķetes uz Kijivu un tās apkārtni un vairāk nekā 200 dronu uz dažādiem reģioniem. Bez elektrības palika vairāk nekā pusmiljons mājsaimniecību, daudzviet traucēta siltuma un ūdens padeve.

Zelenskis arī sacīja, ka pirms pirmā ballistisko raķešu viļņa partneri savlaicīgi nebrīdinājuši. To apstiprinājis Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats. ASV valsts sekretārs Marko Rubio noliedzis, ka Vašingtona būtu pārtraukusi izlūkdatu nodošanu Ukrainai.