Vides eksperte: vecie aizsprosti liedz upēm dabisko plūdumu un veicina plūdus
Pēc jūlija lietavu izraisītajiem plūdiem Talsu pusē, kur applūda lauki un tika izskaloti ceļi, Pasaules Dabas fonda pārstāve brīdina, ka līdzīgi scenāriji var atkārtoties arī citviet Latvijā. Iemesls – veci aizsprosti, kas joprojām bloķē upju dabisko tecējumu.
Šā gada jūlijā spēcīgas lietavas Talsu novadā, pie Dursupes, izraisīja plūdus, kuru laikā tika applūdināti lauki un izskaloti tuvumā esošie ceļi. Notikuma iemesls bija saistīts ar upē esošu dambi, kas nespēja izturēt straujo ūdens pieplūdumu.
Pasaules Dabas fonda valdes locekle Magda Jentgena Latvijas Radio raidījumā "Monopols" norādīja, ka šāds notikums nebūtu jāuzskata par vienreizēju gadījumu. Pēc viņas teiktā, līdzīgi applūšanas scenāriji var atkārtoties gan tajā pašā vietā, gan citviet Latvijā, kur upēs joprojām atrodas veci aizsprosti un citas hidrotehniskas būves, kas kavē ūdens dabisko plūdumu.
Cilvēka iejaukšanās upju sistēmās
Eksperte uzsvēra, ka gadu desmitu laikā cilvēku darbība ir būtiski mainījusi Latvijas upju dabisko stāvokli, liedzot tām pildīt savas dabiskās funkcijas. Aizsprosti un citas mākslīgās konstrukcijas traucē ūdens brīvai kustībai, kas parastos apstākļos palīdzētu novadīt lielu nokrišņu daudzumu bez postošām sekām apkārtējai teritorijai.
Šāda situācija kļūst īpaši riskanta intensīvu lietavu laikā, kad upes nespēj dabiskā veidā uzņemt un novadīt papildu ūdens apjomu, radot spiedienu uz novecojušām būvēm, kas var neizturēt slodzi.
