Vētra Johanness Baltijas jūrā uz piekrasti uzdzina bezskābekļa ūdeni no 90 metru dziļuma
Pagājušā gada beigās Igauniju skārusī vētra Johanness Baltijas jūrā pacēla bezskābekļa ūdeni no aptuveni 90 metru dziļuma un uzdzina to piekrastes seklumā. Zinātnieki šo parādību Baltijas jūrā dokumentējuši pirmo reizi.
/nginx/o/2025/06/30/16966100t1hb570.jpg)
Vētra Johanness, kas pagājušā gada beigās skāra Igauniju, Baltijas jūrā izraisīja retu un bīstamu parādību. No aptuveni 90 metru dziļuma pacēlās ūdens, kurā nav skābekļa, un uzplūda piekrastes seklumā. Šis ūdens jūras dziļumos bija glabājies gadu desmitiem.
Kāpēc tas ir bīstami
Avotā bezskābekļa ūdens piekrastes ekosistēmām raksturots kā nāves slazds. Seklūdens zonā dzīvojošie organismi ir pieraduši pie citiem apstākļiem, tāpēc ūdens, kurā trūkst skābekļa, tiem rada draudus. Tieši šī iemesla dēļ plašsaziņas līdzeklis šo ūdeni dēvē par “mirušo ūdeni”.
Pirmais dokumentētais gadījums
Avots norāda, ka šādu notikumu zinātnieki Baltijas jūrā līdz šim nebija dokumentējuši. Tas nozīmē, ka vētras spēj ne tikai sakustināt jūras virskārtu, bet arī izraisīt straujas pārmaiņas dziļākajos slāņos, kas parasti paliek nošķirti no piekrastes.
Avotā minēts, ka notikumu gandrīz nepamanīja, un tas uzsver, cik svarīgi ir sekot līdzi jūras stāvoklim arī pēc vētrām. Sīkāku informāciju par ietekmes apmēru uz konkrētām sugām vai piekrastes posmiem avota fragments nesniedz.
