Vēsturisko instrumentu orķestris atklāj Brukneram jaunu dramatismu
Beļģu ansamblis Anima Eterna Pabla Herasa-Kasado vadībā ierakstījis Antona Brukneres 3. simfonijas oriģinālo versiju, izmantojot vēsturiskos instrumentus. Ieraksts pelnījis atzinību par spēcīgu izteiksmi un skaidru skanējumu.
Jauns ieraksts atsvaidzina skatījumu uz Antona Brukneres 3. simfoniju re minorā, kuras tapšanu vēsture saista ar leģendu par komponista tikšanos ar Rihardu Vāgneru 1873. gada vasarā Bairreitā. Stāstīts, ka pēc kopīgas dzeršanas Brukners aizmirsis, kuru no divām partitūrām viņš solījis veltīt Vāgneram, un vēstulē esot pārjautājis, atsaucoties uz simfoniju, kurā tēmu iesāk trompete — atbildi saņemot apstiprinošu.
Simfonijai piemīt izteikta Vāgnera ietekme, jūtama gan varenajos kāpinājumos, gan tālās atblāzmās no operu mūzikas. Šī saikne īpaši spilgti atklājas oriģinālajā, radikālākajā skaņdarba redakcijā, ko izvēlējies vēsturisko instrumentu ansamblis Anima Eterna.
Vēsturisko instrumentu spēks
Zarnu stīgas un vēsturiskie koka un vara pūšaminstrumenti parasti skan asāk, taču mazāk spēcīgi nekā mūsdienu instrumenti, tāpēc šādiem ansambļiem bieži trūkst Brukneram nepieciešamā svara. Šajā ierakstā tas tā nav — diriģents Pablo Heras-Kasado kopā ar savu Beļģijas orķestri sniedz vienu no visdramatiskākajām un izteiksmīgākajām ierakstītajām interpretācijām, spēlējot ar spēcīgu intensitāti.
Salīdzinājumā ar Rodžeru Nortingtonu, kurš izvēlējies vieglāku vēsturisko instrumentu pieeju, un Fransuā-Ksavjē Rota straujāko interpretāciju, Herasa-Kasado tempi ir mērenāki, taču ne mazāk dzīvi. Rezultāts tuvinās operai — lēnā daļa skan kā sāpīgi liriska ārija, drudžainais skerco veidojas kā saspringta mikrodrāma, bet fināls strauji pārslēdzas no raupja nemiera uz plašu labsirdību.
Ierakstu izdevusi Harmonia Mundi, un tas izceļas ar tiešu, detalizētu skanējumu, nezaudējot mūzikas skanisko vērienu.
