Vērtsjērvas ezerā zušu nozveja šogad krasi kritusies pēc pagājušā gada rekorda
Vērtsjērvas ezerā šosezon nozvejoti vien 18 tonnas zušu, kamēr pērn zvejnieki fiksēja rekordu — vairāk nekā 50 tonnas. Kopējais zivju loms tomēr saglabājies stabils, sasniedzot 133 tonnas.
Igaunijas lielākajā ezerā Vērtsjērvā šī sezona zušu zvejā izvērtusies daudz pieticīgāka nekā pērn. Ja 2025. gadā tika sasniegts rekordliels loms — vairāk nekā 50 tonnas —, tad šogad nozvejotas tikai 18 tonnas zušu. Iemesls meklējams izmantojamo zivju krājumu samazinājumā.
Igaunijas Dabaszinātņu universitātes Hidrobioloģijas un zvejniecības katedras speciālists Prīts Bernotass laikrakstam "Sakala" skaidroja, ka pašreizējo kritumu izraisījusi mazāka ezera zarzobošana 2017. un 2018. gadā — tieši šo gadu paaudzes tagad sasniegušas rūpnieciskajai zvejai piemēroto izmēru.
Cilvēka loma populācijas uzturēšanā
Bernotass norādīja, ka zušu populācija ezerā ir atkarīga no cilvēka iejaukšanās, jo dambji un spēkstacijas uz Narvas upes ir pārtraukuši zivju dabisko migrācijas ceļu. Tomēr viņš uzsvēra, ka bezgalīgi palielināt mazuļu ielaišanu ezerā nav jēgas — daļa jaunās paaudzes migrē uz Emajegi upes sistēmu un Peipusa ezeru, kur Vērtsjērvas zvejnieki tos vairs nevar noķert.
Kopējais loms saglabājas stabils
Lai gan zušu ieguve samazinājusies un pavasarī zema ūdens līmeņa un krastu aizaugšanas ar niedrēm dēļ bijušas problēmas arī ar līdaku nārstu, kopējais zivju loms Vērtsjērvas ezerā sasniedzis 133 tonnas. To nodrošinājuši stabili zandartu un breksu ieguves rādītāji. Tāpēc zinātnieki un zvejnieki šo sezonu vērtē kā samērā parastu.
