VEB.RF galvenais ekonomists: Krievija zaudēs 'izsīkšanas karu' un piedzīvos sociālu krīzi
Krievijas valsts korporācijas VEB.RF galvenais ekonomists Andrejs Klepačs atzinis, ka Krievija nespēs uzvarēt ekonomiskajā 'izsīkšanas karā' un ka valsti sagaida sociāla krīze. Viņš norāda, ka Ukrainas triecieni pa naftas un loģistikas infrastruktūru kļūst par nopietnu šķērsli Krievijas ekonomikas izaugsmei.
Valsts korporācijas VEB.RF galvenais ekonomists Andrejs Klepačs paziņojis, ka Krievija nevar uzvarēt ekonomiskajā 'izsīkšanas karā', vēsta The Moscow Times. Pēc viņa vārdiem, valsts arvien vairāk atpaliek no pārējās pasaules tehnoloģiju attīstībā, savukārt sankciju radītās izmaksas turpina augt.
Klepačs uzsvēris, ka Ukrainas bruņoto spēku triecienu radītie zaudējumi naftas un gāzes, ostu un loģistikas infrastruktūrai kļūst par ievērojamu makroekonomisku šķērsli Krievijas ekonomikas izaugsmei. Viņš atzīmējis, ka gan Ukraina, gan tās sabiedrotās valstis veiksmīgi tiek galā ar ekonomiskajām grūtībām, ziņo izdevums 'Meduza'.
Zaudē konkurenci pat Ukrainai
Klepačs paudis, ka Krievija zaudē gan tehnoloģisko, gan ekonomisko konkurenci pasaulē — un tas notiek ne tikai attiecībās ar Ķīnu un ASV, bet daļēji arī ar Ukrainu, kuras ekonomika, kaut arī daļēji izpostīta un skarta demogrāfiskas katastrofas, tomēr turpina izdzīvot.
Pēc Klepača vērtējuma, Krievijas ekonomikas iespējamais izaugsmes temps jauno sankciju un Ukrainas triecienu dēļ nepārsniegs 1–1,5%. Tas, viņaprāt, novedīs pie sociālas krīzes valstī brīdī, kad to nebūt negaidīs. Savā uzstāšanās reizē Klepačs vilcis paralēles ar 1917. gada Februāra revolūciju un Padomju Savienības sabrukumu, tomēr izteicis pārliecību, ka Krievija nesadalīsies, kaut arī sociāla krīze ir gandrīz neizbēgama.
Sankcijas un uzbrukumi turpinās
Ukraina jau vairākus mēnešus veic triecienus pa Krievijas naftas infrastruktūru, kas izraisījis degvielas krīzi valstī, kā arī regulāri uzbrūk uzņēmuma Wildberries loģistikas centriem. Kopējie zaudējumi no šiem triecieniem tiek lēsti simtos miljardu rubļu.
Jūlija beigās Eiropas Savienība publiskoja 21. sankciju paketes sarakstus, kuros iekļautas vairākas naftas pārstrādes rūpnīcas un ap simts banku, tostarp tirdzniecības platformām piederošās. Savukārt ASV tiek gatavots jauns sankciju likums, kas ļautu prezidentam noteikt 100% nodevas importam no valstīm, kuras iepērk Krievijas naftu, urānu vai dabasgāzi vai palīdz apiet ierobežojumus, kā arī paredz sankcijas pret Krievijas aizsardzības, enerģētikas un finanšu organizācijām. ASV Senāts likumprojektu jau apstiprinājis.
