Valodnieks Ernštreits: latviešu valodas pozīcijas ir stabilas, bet nepieciešama rīcība mākslīgā intelekta jomā
Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits intervijā vērtē latviešu valodas stāvokli un uzsver valsts valodas statusa nozīmi. Viņš aicina valstiskā līmenī lemt par kvalitatīva latviešu satura pieejamību mākslīgā intelekta apmācībai.
Latviešu valoda pēc runātāju skaita un iespējām ir pirmajos 200 no aptuveni 7000 pasaules valodām, un tās pozīcijas ir ļoti labas. Tā intervijā LV portālam norāda Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors, valodnieks un dzejnieks Valts Ernštreits. Viņš runā par valodas izaicinājumiem globalizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā un to, ko latviešu valodas ilgtspējai var mācīties no lībiešu valodas pieredzes.
Stabilitātes pamats un izaicinājumi
Pēc Ernštreita domām, svarīgs valodas ilgtspējas elements ir valsts valodas statuss. Latviešu valoda tiek lietota visās dzīves jomās, arī valsts pārvaldē. Viņš uzskata, ka tas ir spēcīgs aizsegs pret asimilāciju un ka valodu nevar asimilēt, nenojaucot valsts valodas statusu vai pašu Latviju. Tāpēc angļu valodas ietekme šobrīd, viņaprāt, nav iemesls raizēm.
Izaicinājumi saistīti ar sabiedrības pārmaiņām. Pēc ES un Šengenas zonas iestāšanās veidojušās it kā divas Latvijas – robežu iekšienē un ārpus tām, un ārzemēs dzīvojošo kopiena, visticamāk, turpinās augt. Tehnoloģijas un latviskais saturs internetā un televīzijā palīdz saglabāt saikni ar valodu. Tomēr balss vadības tehnoloģijas latviešu valodā vēl nav pietiekami attīstītas, jo runātāju un datu apjoms ir ierobežots, un mākslīgā intelekta modeļos dominē lielo valodu konteksts. Vēl viens izaicinājums ir izlokšņu un dialektu izzušana, tāpēc nepieciešama iekļaujošāka valodas politika, pētniecība un dokumentēšana. Kā labu piemēru viņš min Igaunijas reģionu vārdnīcas un gramatikas.
Mākslīgais intelekts un autortiesības
Ernštreits uzsver, ka valstiskā līmenī jāizlemj, kā mākslīgā intelekta apmācībai nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas saturu. Islandē šim nolūkam atvēra visus pieejamos digitālos tekstus, savukārt Igaunijā par līdzīgu ceļu sākās asas diskusijas starp medijiem un mākslīgā intelekta attīstītājiem autortiesību dēļ. Viņš norāda, ka arī Latvijā šādas diskusijas aktualizējas un tuvākajā nākotnē būs jāpieņem svarīgi lēmumi.
Valoda un drošība
Valodnieks uzskata, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija secīgi īsteno politiku, lai latviešu valoda būtu arī kopējā saziņas valoda, un reālā integrācija sākusies no 2022. gada. Viņaprāt, svarīgākais valodas saglabāšanai ir tās lietošana un valodas vides uzturēšana, ko apliecina arī lībiešu valodas pieredze.
