Valoda nav ienaidnieks, bet politika to tādu padara
Publicētajā viedoklī uzsvērts, ka valoda pati par sevi nav ienaidnieks, bet politika un propaganda to tādu padara, vienlaikus norādot uz pieaugošo angļu valodas ietekmi Latvijā.
Latvijas reģionālā laikraksta publicētajā viedoklī pausta baža, ka valoda arvien biežāk tiek izmantota kā politiskās cīņas instruments. Autore atzīmē, ka priekšvēlēšanu laikā jautājumi par krievu valodas lietošanu tiek īpaši saasināti, jo tie labi mobilizē vēlētājus. Šāda polemika, kurā viedokļi tiek pretnostatīti, radot papildu spriedzi sabiedrībā un ietekmējot ikdienas attiecības.
Autore stāsta par paziņu, kura atzina, ka viņai patīk krievu dziesmas, taču tagad viņa jūtot, ka tās vairs nevarot klausīties, lai gan nekāda aizlieguma tam neesot. Cilvēki paši sākot sevi ierobežot, baidoties no sabiedrības nosodījuma. Tāpat viņa piemin sociālajos tīklos izskanējušo sašutumu par it kā aizliegtajām Raimonda Paula dziesmām krievu valodā. Patiesībā noteikumi paredz, ka publiskos pasākumos un radio nedrīkst atskaņot dziesmas, kuru teksta autori ir sankciju sarakstā. Tāpēc atsevišķas Paula dziesmas, piemēram, ar Iļjas Rezņika vārdiem, publiski nespēlēs, bet pārējais esot puspatiesību izmantošana emociju sakāpināšanai.
Līdzīgi notikusi arī diskusijās par krievu valodas lietošanu valsts iestādēs, piemēram, policijā – daudzi to uztvēruši kā pilnīgu aizliegumu, lai gan realitāte esot niansētāka. Autore saprot, ka daļai sabiedrības krievu valoda pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvusi par agresorvalsts simbolu, tomēr lielākā problēma esot nevis latviešu valodas stiprināšana, bet gan pati valoda kā politiskā objekts. Tas novedot pie sabiedrības sašķeltības, nevis diskusijas par valodu.
Vienlaikus autore norāda uz citu tendenci – arvien lielāku angļu valodas ietekmi. Rīgas un citu pilsētu veikalu skatlogos, uzņēmumu nosaukumos un reklāmās angļu valoda bieži dominē, un par to reti kurš satraucas, gluži otrādi – to uzskata par modernu. Jaunieši ikdienā arvien vairāk lieto anglicismus, daži latviešu kompānijā pāriet uz angļu valodu, lasa grāmatas angliski, un arī televīzijā bieži dzirdami angļu valodas izteicieni. Autore aicina nezaudēt veselo saprātu – mūsu pienākums esot nevis karot ar valodām, bet rūpēties, lai latviešu valoda Latvijā būtu dzīva, stipra un pirmā izvēle.
