Valdība gatavo piecu punktu plānu siltuma tarifa kāpuma ierobežošanai Rīgā

Piektdien, 25. septembrī, notika Ministru kabineta rīcības apspriede par gatavību apkures sezonai un iespējām mazināt Rīgas centralizētās siltumapgādes izmaksu kāpumu. Sanāksmē piedalījās "Rīgas siltuma", "Latvenergo", "Conexus", Latvijas siltumapgādes asociācijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Rīgas domes pārstāvji.

Premjerministra Andra Kulberga birojs informēja, ka AS "Rīgas siltums" līdz šā gada 16. oktobrim jāiesniedz izvērtējums par jau īstenotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, to ietekmi uz decembra siltumenerģijas tarifu, kā arī prognoze par gaidāmo tarifa līmeni un tā ietekmi uz rīdziniekiem.

Energoresursu situācija stabila

Klimata un enerģētikas ministrija norādīja, ka Latvija kopumā ir gatava apkures sezonai un būtiski riski energoresursu fiziskajai pieejamībai netiek prognozēti — pietiek gan dabasgāzes krājumu, gan biomasas resursu. Arī siltumapgādes uzņēmumi apliecinājuši gatavību sezonas nodrošināšanai. Paredzēts turpināt regulāru situācijas uzraudzību kurināmā pieejamības jomā.

Atbalsts mājsaimniecībām

Ministrija uzsvēra esošo atbalsta programmu siltumapgādes sistēmu nomaiņai un energorisinājumu uzstādīšanai. Ja energoizmaksas valstī pieaugtu līdz krīzes līmenim, plānots ieviest automātisku atbalsta sistēmu. Ministrijas ieskatā būtu jāsaglabā aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalsts 2025. gada apmērā, kā arī jāievieš jauni pasākumi — finansējums mājsaimniecību ģeneratoru un mazo sūkņu iegādei pašvaldību sociālajiem dienestiem, plašāks atbalsta saņēmēju loks un lielāks atbalsta apmērs.

Piecu punktu plāns

Ekonomikas ministrija un "Rīgas siltums" iesniedza priekšlikumus tarifa pieauguma ierobežošanai 2026./2027. gada apkures sezonā. Sākotnējais plāns paredz pārskatīt CO2 bezmaksas kvotas siltumapgādes uzņēmumiem, plašāk izmantot "Latvenergo" termoelektrostaciju atlikumsiltumu, novirzīt daļu "Rīgas siltuma" dividenžu mājsaimniecību atbalstam, nodrošināt daļu "Latvenergo" piegādātās siltumenerģijas par pazeminātu tarifu, kā arī pārskatīt ēku temperatūras grafikus, izvērtējot telpu temperatūras samazināšanu.

Kulbergs uzsvēra, ka galvenais risks šajā ziemā ir cena, nevis energoresursu trūkums, un ka jābūt gataviem savlaicīgi aktivizēt atbalsta mehānismus, ja izmaksas sasniedz krīzes līmeni.